Kurš gan ir saskaitījis, cik tiltu, caurteku un aizsprostu ir Gaujai? Ideja radās pasen, nu esmu ķēries klāt skaitīšanai.
Par Gaujas sākumu ir vairākas versijas, tāpēc tiltus sāku skaitīt no tās vietas, kur Gaujiņa satek ar Ārnīti un tālāk upei ir tikai viens nosaukums, proti – Gauja.
Slēpnis neatrodas dotajās koordinātēs. Lai atrastu slēpni, ir jāapmeklē vairāki Gaujas tilti, jānosaka vērtības un jāsarēķina gala koordinātas.
40) Valmieras vanšu tilts (N 57° 31.900 E 025° 26.050).
Gājēju tilts Valmierā. Līdz upes grīvai 142 km, 29 m v.j.l. Tilts uzbūvēts 1985.gadā, tilta garums 144 m.
Cik vanšu tiltam (vants ir trose, kas iet pāri pilonam, tās viens gals piestiprināts tiltam, otrs upes krastam)? Vērtība A How many ropes (cables) are the bridge? Value A
41) Valmieras tilts (N 57° 32.150 E 025° 25.450).
Jauns tilts, atklāts 2012.gada decembrī. Līdz upes grīvai 141 km, 28 m v.j.l.
Cik laternu tiltam? Vērtība B How many lanterns? Value B
42) “Dzelzītis” (N 57° 31.700 E 025° 24.500).
Bijušais dzelzceļa tilts pār Gauju, būvēts 1912.gadā, tagad gājēju tilts. Līdz upes grīvai 140 km, 28 m v.j.l.
Cik laternu tiltam? Vērtība C How many lanterns? Value C
43) Valmieras apvedceļa tilts (N 57° 30.850 E 025° 23.200).
Tipisks padomju laiku dzelzbetona tilts, atklāts 1980.gadā. Līdz upes grīvai 137 km, 28 m v.j.l.
Cik balstu tiltam? Vērtība D How many bridge support (pillar)? Value D
Un tagad atliek matemātika.
No iegūtajām vērtībām jāizrēķina nākamās vērtības, pēc kurām tad iegūsiet slēpņa gala koordinātas.
P=B-A-A-C-C
Q=(B/C)/C
R=D-C
S=C
T=B-A-A+C+D
U=DxC+C
V=C+C
N 57° 3P.QRQ
E 025° 2S.TUV
