Latvijai - 38 (1956) Traditional Geocache

Šis slēpnis turpina iesākto slēpņu sēriju. BYOP.

Ievērojamākie 1956. gada notikumi Latvijā un arī ārvalstīs:

• 8. februārī Daugavpilī tika sasniegta viszemākā gaisa temperatūra Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē −43,2 °C. Žēl, ka Tviterī nav nevienas bildes no šīs aukstās dienas...
• 25. martā PSRS Augstākā padome izdeva dekrētu par darba nedēļas saīsināšanu, kurš noteica, ka turpmāk nedēļā būs 5 darba dienas, bet darba dienas ilgums tiek palielināts no 7 uz 8 stundām. Lūk, 62 gadus vēlāk, tā arī turpinām strādāt.
• 21. jūlijā tika atklāts Bērnu dzelzceļš Mežaparkā, kurš bija īsta dzelzceļa sistēmas kopija ar visām stacijām un esot izmaksājis 3 miljonus rubļu. Šis slēpņotājiem noteikti nav jaunums, ja vien ir bijusi tā iespēja parakāties vēstures dzīlēs un pastaigāt pa šī dzelzceļa sliedēm. Šaursliežu dzelzceļš sākās pie Meža prospekta un beidzās mežā netālu no Jaunmīlgrāvja rajona. Tam bija divas galastacijas: Komjauniešu stacija pie Meža prospekta un Skolas stacija, kā arī Pionieru pietura līnijas vidū. Dzelzceļš slēgts 1997. gadā.
• 20. septembrī pabeigta Akmens tilta celtniecība, svinīgā atklāšana notiek 1957. gadā un līdz 1992. gadam tā nosaukums bija "Oktobra tilts”. Tilta projekts tika sastādīts Maskavā Specializētajā tērauda konstrukciju projektēšanas institūtā.
• 28. novembrī Vasaras Olimpiskajās spēlēs Austrālijā, Melburnā, šķēpmetēja Inese Jaunzeme ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu. Par 3,39 metriem tika labots olimpiskais rekords, kuru 1952. gadā uzstādīja Čehoslovākijas vieglatlēte. Arī šī brīža rekords, 72,28 m, pieder čehietei Barborai Špotākovai.
• Sagaidot Eduarda Smiļģa 70. gadskārtu, lugu "Spēlēju, dancoju” atkārtoti iestudē Dailes teātrī. Režisors - Eduards Smiļģis, bet Tota stīgas skanēja nu jau Harija Liepiņa izpildījumā. Lugu lasiet šeit.
• Rīgā ir liels pieprasījums pēc modes žurnāliem, kas tur nav nopērkami, un tiek saņemti vienīgi privātos sūtījumos no ārzemēm. Kāda persona ar šādu žurnālu 1956. gada vasarā mēģināja veikt tālsarunu. Lai paātrinātu procesu un apietu rindu, šī persona ļāva vienai operatorei aplūkot žurnālu. Tā rezultātā visas operatores savācās ap to un sāka nozīmēt piegrieztnes, kā rezultātā neviens tuvākās stundas laikā nevarēja veikt tālsarunu.

• Nesen CIP jeb Centrālā izlūkošanas pārvalde atslepenojusi ziņojumu par Latviju 1955. un 1956. gadā. Vēsture ir interesanta un nedaudz skarba. Ziņojums ir 19 lpp. garš un pieejams šeit.

Dzimuši:

11. janvāris — Mārcis Auziņš, fiziķis, LU rektors

1. marts — Daļa Grībauskaite, šobrīd Lietuvas prezidente

30. aprīlis - Larss fon Trīrs, nū, tiešām nezināt?

20. maijs — Boriss Akuņins, rakstnieks

9. jūlijs — Toms Henkss, aktieris

1. oktobris - Terēza Meja, Apvienotās Karalistes premjerministre

5. decembris — Esmeralda Ermale, aktrise