(LAT) Šis slēpnis ietilpst slēpņu sērijā “Ludzas cilvēki”. Slēpnis veltīts izgudrotājām Vladislavam Kaupužam. Slēpnis ir PET konteineris, kurā ievietota viesu grāmata. (BYOP)
(ENG) This cache belongs to the series of geocaches “People of Ludza”. The cache is dedicated to inventor Vladislavs Kaupužs. The cache is a PET container containing a guestbook. (BYOP)
(LAT)
Vladislavs Kaupužs dzimis 1879. gada 4. martā Ludzas apriņķa Rudiševas ciemā. Ģimene dzīvoja trūcīgi, auga četri dēli un viena meita. Vladislavs agrā jaunībā devās uz Pēterburgu, iestājās telegrāfistu kursos, strādāja Pēterburgas telegrāfā, tad Siemens und Halske rūpnīcā. Drīz vien kļuva par labu speciālistu ar izgudrotāja dotībām. Pirmo patentu “Siemens sistēmas burtu drukājošais aparāts, nr. 1893” saņēma 1915. gada 13. jūnijā. 1924. un 1925. gadā V. Kaupužs konstruēja vienkārtējo duplekso Bodo aparātu, ar kuru varēja pārraidīt abos virzienos vienlaicīgi divreiz garākus impulsus. Impulsa garuma palielināšana ļāva palielināt aparāta darbību līdz 5000 km attālumam. Bodo un Kaupuža aparāti darbojās Maskavas - Sverdlovskas un Maskavas - Omskas līnijās. Rīgā šāda tipa aparāts tika uzstādīts 1939. gada 27. decembrī (līnija Rīga - Nagasaki).
V. Kaupužs uzlaboja arī Siemens burtraksta aparātu. Agrāko divu reģistru vietā tagad bija trīs reģistri. Tas ļāva pārraidīt ciparus, kā arī krievu un latīņu alfabēta burtus. Talantīgo izgudrotāju uzaicināja strādāt Ļeņingradas kara rūpnīcā (Kulakova v.n.). No 1938. līdz 1950. gadam V. Kaupužs strādāja Ļeņingradas dzelzceļa transporta un signalizācijas institūtā. Par viņa izgudrotāja darbību Siemens und Halske rūpnīcā (no 1922. g. tā nosaukta Kozicka vārdā) rakstīts grāmatā Lielais biedrs Kozickis. Daudzi V. Kaupuža izgudrojumi glabājas Pēterburgas Sakaru muzejā.
Vladislavs vēl pirms Oktobra revolūcijas uzaicināja brāli Staņislavu darbā Pēterburgas telegrāfā, kurš arī kļuva par labu telegrāfa speciālistu. Vēlāk tika represēts. V. Kaupužs Ļeņingradas blokādē trīs mēnešus pārcieta ļoti smagu distrofiju un 1942. gada 13. februārī tika evakuēts uz Vjatku (Kirovu). Nodarbojās ar rakstāmmašīnu, šujmašīnu un pulksteņu remontu. Pēc sava rakstura viņš nebija ne ierēdnis, ne priekšnieks, viņš bija tas, kurš strādāja. 1944. gadā atgriezās Ļeņingradā. 1947. gadā saņēma kārtējo (septīto) patentu. Ir līdzautors divām grāmatām. Iekārtojis modernas mācību laboratorijas dzelzceļa institūtā.
V. Kaupužs mira 1951. gada 28. septembrī Ļeņingradā. V. Kaupuža meita Anna daļu no sava tēva arhīva nodeva Lattelekom Telekomunikāciju muzejam.