LV: Slēpnis ir maza izmēra kastīte ar viesu grāmatu un zīmuli, kā arī vietu ceļotājiem vai apmaiņas lietiņām. Dotajās koordinātēs slēpnis neatrodas, toties te labi apskatāms ir mākslinieces Anitras Bērziņas 2007. gadā, pēc Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pasūtījuma, veidotais monumentālais gleznojums "Church Treasure". Lasiet aprakstu, lai uzzinātu vairāk! Lai veicas ;)
LV: Slēpņa aprakstā piedāvāju iepazīties mākslinieces Anitras Bērziņas atmiņām..
"Tas viss sākās ar Latgales priekšpilsētas direkcijas vēlmi sakopt vidi un izskaistināt vietējo iedzīvotāju iemīļotas atpūtas vietas. Skaistumam bija jāsākas ar konkrēta brandmūra monumentālu gleznojumu. Konkursā bija jāuzvar vienam, konkrētam studentam no Latvijas Mākslas akadēmijas, bet informācija par konkursu izplatījās kā vīrusa sērga un studenti iespringa. Sekoja nākamais klupšanas akmens - akadēmijas profesoru žūrija pirmo vietu piešķīra man, nevis vajadzīgajam studentam. Tika organizēta vēl viena žūrija un atkal neveiksme - es pacentos un sakrāsoju vēl skices. Urrā! Es biju pirmā!
Priekšpilsētas birokrātu kolektīvs nepadevās un konkursa rezultāti tika anulēti. Nelokāmās taisnības uzvaras vārdā tika noorganizēts trešais konkurss, kurā lēmēji bija Latgales priekšpilsētas darba ļaudis. Lieki piebilst, ka sarkanie lipeklīši pareizā autora skici nosēja vienā vakarā kā vējbaku izsitumi. Lieta darīta - pareizais cilvēks krāsos pareizo laimi! Bet tomēr, tomēr nelāga pēc garša palika, jo akadēmijas profesoru verdikts tika publiski ignorēts, tas bija pliķis sejā un aizvainojums ne pa jokam. Kā nogludināt negludumus birokrāti zināja - strauji tika iepirktas dažas gleznas no aizvainotajiem korifejiem un visiem dalībniekiem izsniegtas Stockman dāvanu kartes.
Lai nu paliek visas kaislības, bet svinīgā banketa laikā Pats Birokrātu Birokrāts man klusu iečukstēja ausī, lai es neskumstu - man atradīs citu mūri..
Nepagāja ne pusgads un mūris tika atrasts - tiesa gan divas reizes mazāks! Es laimīga kā traktors sakrāsoju mēroga skices nereālā daudzumā. Visu savu skiču birumu noklāju uz galda Paša Galvenā Birokrāta kabinetā. Es skaidri redzēju vadoņa acīs nulli izpratnes par glezniecību - tur mīņājoties stāvēja Latvietis Vulgaris, kurš grib kaut ko skaistu un gaišu, nu tā kā iz dzīves - saulriets, ziedu pļavas un baznīcas. Un nākamajā tikšanās reizē es uzkrāsoju to ko viņi grib un pateicoties šim manevram tika apstiprināta skice, kura man patika.
Jā, maza atkāpe. Maskavas forštate ir tieši tik kolorīta, lai tur atrastos visu konfesiju dievnami. Tādu bagātību ir jāpropagandē un jālepojās, kā ar balto kruzuļoto žābo kristībās.
Ja ir baznīcas, tad ir draudzes un ja ir draudzes, tad ir draudžu gani. Un ganiem par visu ir stingri pamatos viedoklis. Un kad visi draudžu gani savācas vienā vietā, tad es jūtos kā starp gailīšiem nevietā iesprukusi vista. Kad beidzot viss bija saskaņots, parakstīts un apmazgāts, varēja sākties..
Lai arī cik tolerantai man būtu jābūt, bet Maskavas rajona vide un kontingents manī atraisīja mega darba ātrumu par kuru līdz tam nebiju pat nojautusi. Skices izstrādes procesā apbraukāju katru baznīcu un gods godam kārtīgi uzzīmēju. Tas man sniedza nebijušu iespēju noklausīties vietējo baznīcas apsēdētāju komentāros, kuri kā ledlauži mēģināja salauzt manu sirdsapziņas ledu un izspiest priekš dienišķās devas. Es nepadevos!
Rudens protams ir skaists gadalaiks, tikai ne tad, ja vēji rausta viegli grabošās stalažas, pa kurām nenogurstoši lēkāju ar krāsu spaiņiem. Tikai tad es apskārtu to lielo laimi, ka man tika kā kompensācija iedota trīs stāvu māja, nevis seši stāvi + augstie bēniņi. Kamēr es gleznoju un staipīju krāsas augšā lejā, vēl divas baznīcas piekrita būt iekrāsotas brandmūrī. Nu nācās viņas iespiest. Kad beidzot viss bija galā un stalažas noņemtas, izrādījās, ka Grebeņščikovu draudzes nama krustam es neesmu uzvilkusi vienu slīpo šķērssvītru. Šāda kļūda varēja draudēt ar kauna traipu man uz mūžu un mūžīgu stāvēšanu pie debesu vārtiem, tā arī tur netikt ielaistai. Stalažas jau nojauktas, es piebraucu ar savu auto un ar ļodzīgi uzmontētām kāpnēm uz jumta, centos pievilkt liktenīgo krusta strīpu. Protams, ka tad neizdevās. Labi ka mūsdienās ir skočs + slota + ota un svētais darbs tika pabeigts!"
Lai tiktu līdz slēpnim, jums ir jāatrisina uzdevums un iegūtā vērtība jāpārbauda puzzle-checker!
Ar šīm vietām cieši saistīta ir slēpņotāja Belgis 2009. gadā veidotā slēpņu sērija "Mazā Golgāta"
Ja interesē citi mani slēpņi, skaties te!
+++++++++++++++++++++++++
FTF: esprets
STF: Bindons
TTF: janchix
+++++++++++++++++++++++++
Uzmanību! Čekeris pieņem atbildes 2 formātos:
1)jaunajam uzdevumam: A1B2C3D4E5F6G7H8I9J10K11 vai
2)vecajam uzdevumam: N1234.567E12345.678
NOTE: My dear non-latvian speaking geocachers - as you see the text above is in latvian! I am in process to translate it all, so in the meantime try Google Translate - its not perfect, but you should get the idea!