(LAT) Šis slēpnis ietilpst slēpņu sērijā “Ludzas cilvēki”. Slēpnis veltīts izcilam kino dokumentālistam Hercam Frankam. Slēpnis ir PET konteineris, kurā ievietota viesu grāmata. (BYOP)
(ENG) This cache belongs to series of geocaches “People of Ludza”. The cache is dedicated to the one of the most famous documentary filmmakers of Latvia Herz Frank. The cache is a PET container containing a guestbook. (BYOP)
(LAT)
Hercs Hercels Franks (17.01.1926.-3.03.2013.)
Hercs Franks (Hercels Franks), viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem, dzimis Ludzā ebreju ģimenē. Hercs Franks ir scenārists, režisors, operators, žurnālists, fotogrāfs, jurists un domātājs, kurš visas savas filmas prot izstāstīt un arī pamatot – viens no kādreiz slavenās „Rīgas dokumentālā kino skolas” dibinātājiem un spilgtākajiem pārstāvjiem. Beidzis Vissavienības neklātienes juridisko institūtu Sverdlovskā (1947), bijis žurnālists, lektors, reklāmas mākslinieks Krievijā (1952-54), 1955. gadā atgriezies Rīgā, darbojies žurnālistikā. 1959. gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijas fotocehā, 1961. gadā Franka scenāriju savam VVKI diplomdarbam izvēlas režisors Ivars Kraulītis, un kopā ar operatoru Uldi Braunu tapa leģendārā filma „Baltie zvani”, kuru 90. gados Klermonferānas festivālā (Francija) kinokritiķi iekļāvuši pasaules visu laiku labāko 100 īsfilmu sarakstā.
Franks turpināja rakstīt scenārijus, arī režisora Aivara Freimaņa un operatora Ivara Selecka pilnmetrāžas filmai „Gada reportāža” (1965, kopā ar Imantu Ziedoni, LPSR Valsts prēmija), Ulda Brauna lielfilmai „235 000 000” (1967).
1965. gadā Franks debitēja režijā ar TV filmu „Sāļā maize” (1965), turpmāk bijis savu filmu scenārija autors kopā vairāk nekā 30 filmām – „Tava algas diena” (1971), „Mūžs” (1972), „Esības prieks” (1974), „Aizliegtā zona” (1975), „Vecāks par 10 minūtēm” (1978), „Edgara Kauliņa pēdējie svētki” (1980), „Līdz bīstamai robežai” (1984), „Augstākā tiesa” (1987), „Augstā dziesma” (1989), „Ebreju iela” (1990, Rīgas Videocentrs) un citām.
1992. gada pārcēlās uz Jeruzalemi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Uzņēma filmas „Cilvēks pie Raudu mūra” (1998), „Madonna ar bērnu. XX gadsimts” (2001), „Flashback” (2002, vairākas balvas starptautiskos festivālos, arī Krievijas Kinoakadēmijas balva NIKE 2003), „Dārgā Džuljeta” (2004), „Šalom, Vācija!” (2004), „Venerdi Santo” (2005), „Mūžīgais mēģinājums” (1993-2008).
Aktīvi iesaistījies diskusijās par dokumentālo kino, publicējot vairāk nekā pusotra simta rakstu pašmāju un ārvalstu preses izdevumos, sarakstījis grāmatu „Ptolemeja karte. Kinodokumentālista piezīmes” (1975), 2009. gadā Maskavā iznākusi grāmata „Uz sliekšņa atskaties”. Strādājis dažādu festivālu žūrijās, sniedzis meistarklases dokumentālā kino veidotājiem daudzās pasaules valstīs, viņa filmu retrospektīvas joprojām demonstrē festivālos, Franks bija pasaulē slavenākais no Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvjiem. Saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps(2001), festivālos Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krievijas festivālos Rossija Jekaterinburgā (2006) un Flahertiana Permā (2006). 2011.gadā Frankam par mūža ieguldījumu kino mākslā, Latvijas dokumentālā kino skolas izveidē un tās starptautiskās atpazīstamības veicināšanā tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
(ENG)
Herz Frank
One of the most famous documentary filmmakers of Latvia who at the beginning of 1960 was among the first to establish the so-called Riga poetic documentary school – the Latvian “new wave”. Since then Herz Frank’s filmography includes more than 80 films, many of which have justly been included in the golden funds of Latvian film history. During his life Herz Frank has received Life contribution award in cinema, among which is also the recognition by the Latvian National film festival (2001).