Lūkojoties kartē, var saskaitīt tikai pāris slēpņus Rāznas nacionālajā parkā. Tā nu vasaras mēnešos klejojot pa Rēzeknes novadu radās ideja par slēpni šeit. Tūrisma aprakstos Mākoņkalns saukts par vienu no populārākajiem Latgales tūrisma objektiem, bet kādēļ bez sava slēpņa? Visi zina Lielo Liepukalnu, kurš esot trešais augstākais paugurs Latvijas teritorijā, bet manuprāt ainava, kas paveras tieši no Mākoņkalna skatu platformas pārspēj Liepukalna mežiem noaugušo apkārtni.
Parasti uz Mākoķlanu dodas uzkāpt kalnā, pavērties uz ainavu, bet tikpat interesanta ir Volkenbergas pils, kas šeit stāvējusi jau no 13. gadsimta, pils mūri, kas šeit saglabājušies ir tikai niecīga daļa no nocietinātās pils, bet mūru akmeņi sastopami apkārtējo māju pamatos un kūts sienās. Tāpat saglabājies padziļinājums kalna virsotnē, kas esot bijusi pils aka vai pils pagrabs. Lai atrastu slēpni ir jāizlasa teika par Volkenbergas pili.
Pirms daudziem gadu simtiem te slējusies skaistākā apkārtnes pils - Volkenberga. Pils īpašniece bijusi neizsakāmi skaista meitene vārdā Marija.Princeses vaigi sārtojušies kā rozes un acis mirdzējušas kā dimanti. Runas par viņas neizsakāmo daili izplatījušās pa malu malām, to padzirdējis arī kāds virsaitis. Ieraudzījis Mariju, viņš uzreiz iemīlējies. Taču Marijas sirds jau piederējusi kādam citam jauneklim. To uzzinājis, virsaitis kļuvis ļoti dusmīgs un nolādējis Mariju.
Naktī ciema ļaudis kalnā izdzirdējuši lielu dārdoņu. No malu malām viņi skrējuši uz kalnu, lai redzētu, kas notiek. Uzkāpuši kalna virsotnē, ļaudis ieraudzījuši, ka mūra pils vietā palikusi tikai viena siena, bet akas vietā - izveidojusies ala. Pils nogrimusi ar visiem galma ļaudīm un skaisto princesi.
Kopš tās dienas pilnmēness pusnaktī braucot gar Volkenbergu esot dzirdama gaiļa dziesma un sajūtama kāda nezināma spēka klātbūtne. Līgo naktī lāstu varot lauzt un princesi atbrīvot. Drosminiekam esot jālien alā, līdzi ņemot melnu kaķi, melnu suni un melnu gaili. Pazemē jāatrod istaba, kurā sēž princese un viņai blakus noliktas divas olas. Istabu apsargājot melns nikns suns. Drosminiekam suns esot jānosit, bet olas jāuznes virszemē. Tad lāsts būšot lauzts un pils ar skaisto princesi izcelšoties no zemes
Drosminieki, kuri vēlējušies atbrīvot princesi, kā alā iekāpuši, tā vairs nēsot redzēti. Ļaudis stāsta, ka drosminieki atraduši lielus dārgumu krājumus un pa pazemes eju pie Ubogovas ezera izgājuši virszmē. Vēl runā, ka princeses skaistums apbūris jaunekļus un viņiem aptumšojies prāts.