Īvande kā viens no Livonijas valsts senās Bandavas kuršu ciemiem pirmo reizi rakstos minēts jau 13.gs. – 1253.gadā līgumā starp vāciem par kuršu novada sadali.
16.gs. Kurzemes hercogistes pirmsākumos, apvienojot senos kuršu ciemus- Īvandi, Edzes, Poses, Ķēvali, izveidoja Lielīvandes un Mazīvandes muižas. 1547.gadā pirmais Kurzemes hercogistes hercogs Gothards Ketlers Īvandes muižas pārdeva savam kreditoram, kura pēcnācēji to pārdeva tālāk. Tā īpašnieki mainījās līdz pat 19.gs. beigām, var atrast Mazīvandes muižas saistību ar tādām dzimtām kā fon Rekes, Medemi, Korfi, Rummeli. 19gs. beigās - 20.gs. sākumā Mazīvandes muižai piederēja arī Apuzes un Todaižu pusmuižas.
Viens no pēdējiem muižas īpašniekiem bija Jakobs Bredau, pārvācojies latvietis un talantīgs lauksaimnieks no Ēdoles. Viņa vārds sākotnēji bijis Jēkabs Priede. Viņš dzimis 1813. gadā Ēdolē un tika uzaudzināts kopā ar barona Bēra bērniem Ēdoles pilī. Ieguvis labu izglītību lauksaimniecībā, Jakobs kļuva par Ēdoles muižas pārvaldnieku. Pateicoties savam čaklumam un taupībai, viņš iekrājis prāvāku naudas summu un iegādājies Mazīvandes muižu, kā arī vēlāk vēl vairākas muižas Kurzemē un Zemgalē. Viņa dēls Peters Pauls Bredau saimniekoja Mazīvandē līdz 1920.gada agrārajai reformai, kad Mazīvandes muižu ar Apūzes pusmuižu sadalīja 23 vienībās 413 ha kopplatībā, Tadaižu muižu sadalīja 20 vienībās 354 ha kopplatībā.
Mazīvandes muižas ēkai 2009.gadā par apmēram 12 000 latu uzlikts jauns jumts. Nauda ņemta no tā saucamās pašvaldību apvienošanās naudas. Tagad ēkā atrodas sociālā māja, iepriekš tur bijis kolhoza klubs.