Dārgo slēpņotāj,
Lieta tāda, ka himnai skanot gan no rīta, gan vakarā, no saulainām zemēm Latvijā ir ieradušies vairāki ceļotāji. Šis gan nebūs ne deju vakars augstāk minētās himnas pavadījumā, ne arī ceļojuma bilžu vakars. Šis ir stāsts par pašiem ceļotājiem, kuriem, kā jau zināms, katram ir kāda misija un/vai galamērķis. Aicinu uz tikšanos, kuras laikā varēsim ar tiem apmainīties, tos vienkārši aplūkot, kā arī palīdzēt tiem nokļūt attiecīgajos galapunktos vai vismaz nedaudz tuvāk tiem. Neapšaubāmi, lielākā daļa no ceļotājiem vēlās vienkārši ceļot, arī to mēs varam nodrošināt. Citiem vārdiem sakot – tusiņš ar iespējām apsēsties pie galda, pēc garas darbdienas remdēt apetīti, veldzēt slāpes, satikties un pakomunicēt.
Tikšanās vietu, kā zināms, mainīt nedrīkstot, bet ko nu tur liegties – ne reizi vien tā ir mainīta. Un tā pat arī ir labāk. Ir pienācis brīdis iziet ārpus centra krogiem, tādēļ šoreiz tiksimies kādā mājīgā Āgenskalna lokālā. Nedaudz citēšu rakstu no izdevuma “Sestdiena”, kura autors ir Egīls Zirnis: “...drīz vien šajā vietā varētu sastapt arī pa kādam zviedram, kuru interesētu Electrolux vēsture. Kad 1901. gadā Svens Karlsons Stokholmā dibināja uzņēmumu liela izmēra petrolejas lampu ražošanai, ko nosauca par Lux AB, drīz vien viņš sāka ražot arī elektriskās spuldzes un saprata, ka jāizvēršas pāri jūrai, kur ir milzīgā, tumšā Krievija, un 1908. gadā pēc Konstantīna Pēkšēna projekta Kalnciema ielā pie Švarcmuižas sila tika uzcelta fabrika un administrācijas ēkas. Pēdējā tagad meklējams lokāls. Tātad lampiņfabrikā. Te sīkāk neaplūkosim, kā no Lux AB radās Electrolux, ne arī to vēstures daļu, kas saistās ar Bellacord-Electro un arī pēckara gadu skaņuplašu ražošanu, iesim iekšā tagadnē”. Jā, uzmanīgākie jau būs pamanījuši, ka šajā vēsturiskajā ēkā šodien atrodas lokāls Veldze. Tur arī tiekamies. Un neaizmirstiet paņemt līdzi savus ceļotājus!
Sāksim no 19:00. Oficiāli līdz 20:00. Neoficiāli – līdz pēdējam apmeklētājam.
Cieņā,
Jūsu Balkānu āzis
