[LAT] Krāsotāju iela
Krāsotāju iela ir neliela, 544 metrus gara Rīgas iela Latgales priekšpilsētā, Avotu un Grīziņkalna apkaimēs. Ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies, mainījusies tikai tā apzīmēšanai izmantotā valoda (vācu: Faerberstrasse, krievu: Красильная). Krāsotāju iela sākas pie Matīsa ielas un beidzas pie Tallinas ielas, šķērsojot Artilērijas (agrāk Atslēdznieku, vācu - Schlosserstrasse), Sparģeļu un Lienes (agrāk Helenes, vācu - Helenenstrasse) ielas. Nosaukums ticis saistīts ar audumu krāsotājiem, jo šis arods bijis ļoti populārs XIX gadsimtā, kad audumu izgatavoja mājas apstākļos un to bija nepieciešams krāsot. Par ielas nosaukuma nozīmi visspilgtāk liecina krievu nosaukums, jo vārdam “krāsotājs” krievu valodā ir divas nozīmes (maljar un krasiļščik).
Līdz 1871. gadam Krāsotāju ielā bija aizliegta apbūve, jo šī teritorija - bijusī karavīru nometņu vieta - bija cietokšņa statusā. Zeme piederēja Rīgas pilsētai, taču, sākot ar 1872. gadu, pilsētas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji to sāka izpirkt un apbūvēt. Pilsētas vajadzībām tika rezervēti zemesgabali no Matīsa līdz Lienes ielai, šeit paredzot Sparģeļu ielas pagarinājumu līdz Avotu ielai. Pirmās uzceltās ēkas bija primitīvas vienstāvu guļbūves vai stāvbūves ar vienas istabas dzīvokļiem, dzīvojamām virtuvēm vai istabas ar kopēju virtuvi. Bieži vien pavardi bija katrai istabai atsevišķi, labierīcības pagalmā, vai ierīkotas šķūņu galos. Retos gadījumos bija uzbūvēti staļļi ar ratnīcām, bet visbiežāk tos iekārtoja šķūņu daļās. Ūdensvadu ielā ierīkoja pēc Pirmā pasaules kara.
Mūra ēkās, kas būvētas pēc 1912. gada ielas pusē, ierīkoti vairāk istabu dzīvokļi, nepārsniedzot trīs vai divu istabu skaitu. Dzīvokļi bija jau ar vannām un atejām (vaterklozetiem). Namu pagalma pusē un pagalma korpusos izvietoja vienistabu dzīvokļus, tā saucamās kazarmas Bieži vien tiem tualetes bija trepju telpā. 1934. gadā nāca jauni būvniecības noteikumi, kas aizliedza būvēt kazarmu tipa dzīvokļus. Tāpēc daudzi namīpašnieki pārbūvēja savas mājas, veidojot divu vai trīs istabu dzīvokļus.
Pirms Otrā pasaules kara Krāsotāju ielā bijusi rosīga sabiedriskā un saimnieciskā dzīve: šeit darbojusies skola, trūcīgo iedzīvotāju patversme, pilsētas dušu pirts, foto paviljons, metāla un čuguna lietuve “Stella”, misiņa liešanas darbnīca, A/S “V.Ķuze” šokolādes un biskvītu fabrikas ražošanas korpusi, ēdienu veikali, piena rūpniecības uzņēmums (tās īpašnieks bijis Kārļa Ulmaņa brālis), maizes ceptuves, siļķu žāvētava, desu darbnīcas, apavu darbnīcas, Vīnes krēslu izgatavošanas un stiklinieka darbnīcas. Īres namos dzīvoja galvenokārt apkārtējo fabriku strādnieku ģimenes.
Mūsdienās Krāsotāju ielai piemīt šai apkārtnei raksturīgs kolorīts gan tās apbūves, gan iedzīvotāju ziņā. Lai arī savulaik Krāsotāju iela bijusi bēdīgi slavena ar dažādām krimināla rakstura nebūšanām, tajā skaitā, nelegālā alkohola tirdzniecības vietu – “točku” – daudzumu, kas mazajā ieliņā sniedzies pat pāri divdesmit (!), šobrīd pilsētas centra tuvums šajā rajonā sāk iezīmēt jaunas aprises, un iela pamazām kļūst par tūristu iecienītu vietu Rīgā.
“Koka Rīga”
Koka ēka Krāsotāju ielā 12 (Krāsotāju un Lienes ielas stūrī) ir viena no vecākajām šajā apkaimē, to ir būvējis Jānis Krēsliņš (Johan Kresling) 1876. gadā pēc arhitekta H. Geigenmillera projekta. Ēka savas pastāvēšanas laikā ir bijusi dzīvesvieta vairākām ģimenēm, savā laikā tajā ir tikusi izbūvēta apjomīga maizes krāsns ceptuve, kā arī mājā ir darbojies veikals.
2010. gadā ES projekta ietvaros tika uzsākta ēkas restaurācija, izveidojot Koka ēku renovācijas centru “Koka Rīga”, kura uzdevums – popularizēt koka apbūvi un sniegt padomus tās atjaunošanā, izveidot muzeju ar rīdzinieku sadzīves un amatnieku rīku ekspozīciju, izstrādāt un popularizēt tūrisma maršrutus.
Centrs ir veidots no divām ēkām — vēsturiskās koka ēkas, kurā ir vairāk saimnieciskās telpas, kā arī blakus esošās koka ēkas ar tajā izbūvētu halli, kurā var izvietot liela izmēra ekspozīcijas vai rīkot konferences un pasākumus. No ārpuses pagalma pusē ēkai ar nolūku ir ielikti dažādi logi, lai apmeklētājiem parādītu, cik daudzveidīgi koka logi savulaik Rīgā ir bijuši.
Reizi mēnesī “Koka Rīgā” norisinās krāmu tirdziņš, kurā pieejams visdažādāko preču klāsts - no mūsdienu sadzīves niekiem līdz pat retām kolekcionāru kārotām lietām - pastkartēm, nozīmītēm un dažādām citām vēstures relikvijām. Muzeja un apmeklētāju pieņemšanas darba laikus meklējiet www.kokariga.lv.
Pie ēkas ielas malā ir izveidots informācijas stends, kurā var iepazīties ar tuvējās apkaimes tūrisma maršrutiem. Ja ir laiks un vēlēšanās – izvēlieties sev tīkamāko un dodieties pastaigā! ;)
Avoti: Wikipedia, http://www.ngkm.lv, http://www.rigasaustrumi.lv
[ENG]: http://www.ngkm.lv/10_Koka_centrs_eng/index.html
[LAT] Slēpnis ir nano izmēra konteiners, kurš novietots pretī centram “Koka Rīga”, ielas otrā pusē. Slēpņa vieta ir publiska, tāpēc vispirms atrodiet slēpņa vietu ar acīm, tad paņemiet. Liels lūgums novietot slēpni atpakaļ tieši tajā vietā, no kuras to paņēmāt. Ņemiet līdzi savu rakstāmo! Šis ir mans pirmais slēpnis, tāpēc visa veida atsauksmes tiek laipni gaidītas!
[ENG] Cache is a nano size container with logbook, located in front of the wooden building renovation centre „KOKA RĪGA”, on the opposite side of the street. It is recommended to look for the cache during the dark time of the day. BYOP