LV
Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Skaista vieta, kas pašlaik atrodas nost no lielajiem ceļiem un pelnījusi slēpni. Kādreiz pirms tika uzbūvēts asfaltēts autoceļš P36, zirgu ceļš veda tieši gar baznīcu un savienoja Balvus, Gulbeni ar Rēzekni.
Baznīcā 2012.g. Jūlijā viesojies citāta “Čali, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti, ja!” autors. 12.07.2012. Ja gadījumā nezinat, kas tas par "misteru pieklājība" - droši prasiet googlei!
Baznīca atrodas Balvu novada Bērzpils pagasta Bēržos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Bēržu draudze dibināta vēl pirms 1710. gada - kā Polijas karaļa dibināta draudze. Tajā laikā Latgale administratīvi skaitījās Polijas-Lietuvas kopvalsts tālākā ziemeļu province Inflantijas vaivodija (Województwo inflanckie). 1710. gadā Inflantijā plosījās mēris, kurā izmira gandrīz 90 % visu iedzīvotāju un viss Dinaburgas garnizons.
Tātad Bēržu jeb Bierzpiļs (joprojām vietējie iedzīvotāji lieto veco muižas un pagasta nosaukumu - Domopole) draudzi dibināja pats Polijas karalis. Par draudzi gādāja Viļakas (Marienhausen) prāvests. Vienā laikā ar draudzes dibināšanu celta arī Bēržu baznīca, par kuru gan nekas vairāk nav zinams, jo lielākā daļa Latgales draudžu arhīvu un metrikas ir gājušas bojā.
1755. gadā uzcēla otro koka baznīcu uz veciem kapiem. To iesvētīja Livonijas bīskaps Jānis Benislavskis. Tā kā Bērži bija dekanāta draudze, tai bija arī vairākas filiālbaznīcas un kapelas: Zosuļos, Augustovā, Ludvikovā, Sāksmalā, Benislavā, Puljanovā. 1851. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu romāņu stilā, un šis gads ierakstīts arī baznīcas fasādē. Baznīca konsekrēta svētās Annas godam 1897. gadā no bīskapa Fr. Albina Simona. Balti nokrāsotā baznīca ar saviem diviem masīvajiem zvanu torņiem dominē pār plašu apkārtni. Baznīcā zem kora telpām vējtveris. Kora telpa balstās uz mūra pilāriem un tur atrodas ērģeles, kas ir vienas no visvecākajām kegellādes sistēmas ērģelēm Latvijā. Telpa sadalīta trijās navās. Ir četri altāri. Lielais altāris ir mūra un ar četriem pilāriem. Tajā ir skaista svētglezna - Jaunava Marija ar Kristus noņemšanu no krusta. Tai priekšā arī nolaižama (līdzīgi kā Aglonā) Jasna Guras Dievmātes svētbilde zeltītā apvalkā. Virsū Jēzus Sirds svētbilde. Sānos kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas altāris ar lielu statuju nišā, bet labajos sānos svētās Annas altāris ar skaistu svētbildi. Ceturtais ir svētā Antona altāris. Presbiterija abās pusēs ir sakristejas.
Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz žogs ar mūra pamatu no laukakmeņiem. Ieejas pusē uz dārzu un baznīcu ved augstas mūra kāpnes: Iepretī baznīcai uz otra pakalna atrodas Domopoles muižas ēka, un ir saglabājies nostāsts, ka muižkungs svētajā Misē esot piedalījies atrasdamies savā muižā. Vasarā dievkalpojuma laikā baznīcas durvis esot bijušas vaļā un muižkungs esot sēdējis sava nama centrālajās durvīs, kas ir tieši pretī baznīcas durvīm, un tā varējis redzēt altāri un piedalīties dievkalpojumā.
Baznīcas dārzā ir mirušo prāvestu Jēkaba Kindzuļa (1863.- 1939.) un Dominika Makejonoka (1902.-1948.) kapi ar pieminekļiem. Dārzā apbēdīti arī poļu muižnieku Benislavsku dzimtas piederīgie. Bet prāvests Jānis Ostrovskis (1887.-1961.) ir apglabāts draudzes kapsētā 2 km no baznīcas. Kapi atrodas virs sena latviesu pilskalna. Kapos atrodas no Zosuļiem pārvestā koka baznīciņa, kuru muižturis Teofils Benislavskis uzcēla 1791, gadā. Tagad tā ir kapu kapliča un atrodas sliktā stāvoklī. Update: notiek restaurācija. Baznīca pašlaik vēl nav atvesta atpakaļ.
Aiz Bēržu baznīcas sākas Lubānas ezera klāni.
Izmantotā informācija galvenokārt no pr. J. Svilāna grāmatas "Latvijas Romas katoļu baznīcas" un arī wikipedia un citi resursi:
http://foto.eks.lv/baznicas/bierzi/imagepages/image2.html
https://lv.wikipedia.org/wiki/B%C4%93r%C5%BEu_bazn%C4%ABca
http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=601&type=image&id=2291&page=5&pos=5