Pirmās rakstiskās liecības minētas 1483.gadā par apdzīvotu vietu tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas sabrukuma tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, bet pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.
1583.gadā novads tika piešķirts Borhu dzimtai. 1789.gadā grāfs Miķelis Borhs (Michael Borch) uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854.gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1928.gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības.
1897.gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas.
Varakļānu ģērbonī attēlota lapsa un trīs ceļi.
Lapsa ir viens no gudrākajiem un biežāk sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem Varakļānu novada mežos. Tā ir novada mežu bagātību un cilvēku asprātības simbols, kā arī atsauc atmiņā Borhu zvērnīcu. Trīs ceļi ģērbonī simbolizē trīs svarīgus lielceļus, kuri Varakļānos ienāk no Krustpils, Madonas un Rēzeknes puses.
Varakļānu pilsētas statistika: dzīvo 2322 iedzīvotāji, pilsētas platība 533,1ha (meži – 21,2ha, parks 20,6ha, l/s zeme 228,3ha), pilsētā ir 63 uzņēmumi.
Slēpnis ar nolūku ir novietots pilsētas centrā, lai lielais ceļš jūs steigā neaizvestu garām, bet būtu iemesls apskatīt šo Latgales mazpilsētu. Pilsētas centrā jūs varat apskatīt Varakļānu Sv.Viktora kapelu (celta 1814. gadā), Varakļānu Romas katoļu draudzes baznīcu (celta no 1851. līdz 1854.gadam), kā arī nesen atjaunoto skvēru ar strūklaku, labirintu un saules pulksteni.
Iesakām apskatīt arī citas Varakļānu ievērojamākās vietas:
• Varakļānu muižas pili (celta no 1783. līdz 1789.gadam);
• Pilsētas parku;
• Mīlestības akmeni - atrodas Kaževas upes krastā parka teritorijā;
• Varakļānu luterāņu baznīcu (celta 1874.gadā, atjaunota 1994.gadā).