Šis slēpnis ir veltījums Lubānas apvidū mītošajam lācim (varbūt pat vairākiem), kam pasākuma “Vaļā matiem, basām kājām” organizēšanas laikā (skanot dziesmai DZĒRVENĪTE, kur VAivariņi tik maldinoši reibina) dots jauns apzīmējums jebšu vārds – Aivariņš.
Aivariņam pa pēdām esam gājuši ne reizi vien, dažbrīd samanot pat svaigas un tiešā vārda nozīmē siltas pēdas, ko lācis aiz sevis atstājis. Slēpnis ir izvietots tiešā tuvumā vietai, kur manītas pēdējās pazīmes par lāča klātbūtni.
Mazliet par Aivariņu:
No vienas puses lācis ir miermīlības, no otras puses – kareivīguma un spēka simbols. Lāča simbolistiskā nozīme saistās ar atslēgvārdiem: drosme, miers, atmošanās, jauda, labsirdība, neatkarība, mātes gādība, divdabība. Tātad visai daudz pretrunu šī simbola uztverē.
Lācis ir visēdājs, plēsējs, taču viņam patīk uzkost arī pa kādam kārumam (ogas, medus). Lācis labprāt laiski snauž kādās saulainās vietiņās un tikpat labprāt uzbrūk ar visu savu neizmērojamo enerģijas spēku. Aktivitāte nomaina miera periodus – ziemas miegu.
Latviešu mitoloģijā lācis pēc savām īpašībām ir tuvs cilvēkam. Dažās latviešu teikās minēts, ka cilvēka dvēseles kļūstot par lāčiem un vilkiem. Lācim un cilvēkam var piedzimt bērni, tā, piemēram, pasakās ir daudz varianti par lāci, viņa nolaupītu sievieti un dēlu (Lāčausis, Lāča dēls, Lāča Jānis, Krišus u.tml.), kas manto tēva stiprumu, pat pārspēj to un veic varoņdarbus.
Lai gan lācis dara postu zemniekiem, braucīdams auzas, tomēr ir drošs palīgs cīņā pret ļaunumu. Tāpēc Latvijā bija iecienīti lāča vadātāji. Lai uzzinātu, vai māja vai cita vieta nav apburta, tur veduši lāci. Ļaunie gari pazūd no lāča rūkšanas. Lāci izvadājot arī mājās, kurās dzīvo naidīgi ļaudis. Šādi izvadājot lāci, arī puiši neejot meitās un bērni zirņos.
Ja tu sastopi lāci
* Izvairies no acu kontakta – neskaties acīs. Stāvi nekustīgi, esi kluss, un tad lēni jo lēni virzies atpakaļ. Visticamāk, ka lācis dosies prom.
* Nekad nekliedz un neskrien prom. Lāči skrien daudz ātrāk par tevi.
* Nekad necenties nofotografēt lāci.
* Nekad netuvojies lāča mazuļiem. Viņu māte noteikti ir atrodas turpat blakus un metīsies aizstāvēt savus mazuļus.
* Dažkārt lācis uzbrūk, taču viņu var apmānīt. Ja vien spēj, stāvi un nemūc prom.
* Nerāpies kokā. Lāči ir ļoti prasmīgi kokos kāpēji un var doties tev pakaļ.
Ja tev uzbrūk lācis
* Nokrīti uz zemes un saritinies kamolā, apņem ar rokām kaklu aizmugurē. Ja tev plecos ir mugursoma, atstāj to mugurā. Tā mazinās lāča sitienu spēku.
* Izliecies par mirušu, cik ilgi vien spēj. Iespējams, lācis tevi pametīs. Kad viņš ir aizgājis, mirklīti nogaidi un tad lēnām ej prom,uzmanīgi vērojot, vai neparādās vēl kāds lācis.
* Ja lācis uzbrūk naktī teltī, sit pretī ar jebko, kas ir pie rokas. Mērķē uz dzīvnieka acīm un degunu. Sacel pēc iespējas lielāku troksni.
Lai drosme un veiksme nekad nepamet!