Centra kapsētā atrodas savdabīgs piemineklis dzimtcilvēkam Mārtiņam Odiņam. Piemineklis veidots, kā ozola stumbrs ar apzāģētiem zariem. Koka stumbru apvijusi čūska, kas iekodusies savā astē. Ozola stumbrs apzīmē dzimtu, kuras locekļi, kā ozola zari cits pēc cita aiziet nebūtībā, bet čūska, kas pati satvērusi savu asti, simbolizē mūžību. Tas ir aplis, kam nav ne sākuma, ne gala.
Viens no nostāstiem vāsta ,ka Mārtiņš Odiņš devies pie cara žēloties par zemnieku grūto likteni un ceļā gājis bojā. Neskaidrs ir jautājums, kas dzimtcilvēkam uzstādīja tik lepnu pieminekli. Ir arī cits nostāsts, kas vēsta, ka čūska nozīmējot muižnieku viltību, kas žņaudz latviešu ozolu, tomēr tam aug atkal jaunas atvases.
1504. gada avotos pirmo reizi rakstos minēta Mazbārbeles (Klein-Barbern) un Lielbārbeles (Gross-Barbern) muiža. 1567. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers uz Mazbārbeles muižas zemes lika uzcelt baznīcu. Tā vairākkārt ir degusi un atjaunota, pašreizējā ēka celta 1789. gadā un pārbūvēta 1822. gadā.