Upe veidojusies apmēram pirms 12 000 līdz 13 000 gadiem, kad no šīs teritorijas atkāpās pēdējie ledāji. Ledus laikmeta beigu posmā upes straume gāja pretējā virzienā, respektīvi, no austrumiem uz rietumiem. Šajā laika posmā kopā ar Abavu bija lielākā upe tagadējās Latvijas teritorijā. Veidošanas stadijā tai bija ledus gultne.
Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1225. gadā. Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. 20. gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas jūras līci un ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers. Pirms tam Slocene caur Kaņieri, Duņieri un Slokas ezeru ietecēja Lielupē. Tagad bijusī Slocenes lejtece (Vecslocene) novada Duņiera un Slokas ezeru ūdeņus Lielupē.
Šobrīd Slocene tiek izmantota elektrības ražošanai divos HESos, kas atrodas Engures novadā netālu no Milzkalnes un Smārdes ciemiem. Uzceļot HESu netālu no Milzkalnes tika atjaunots Šlokenbekas ezers. Vairākās vietās Slocene tiek izmantota kā peldvieta. Kādreiz arī Tukuma pilsētā bija uzpludināts no Slocenes ūdeņiem ezers, kurš tika iznīcināts Otrā pasaules kara beigās, uzspridzinot tiltu un aizsprostu. Šobrīd aktīvi notiek centieni to atjaunot.