Nedaudz izzināšanai:
Bebra dzīve visās jomās tieši un ļoti cieši saistīta ar ūdeni. Bebrs ļoti labi peld un nirst. Dzīvnieks spēj 15-20 minūtes pavadīt zem ūdens. Iztraucēts peldošs bebrs mēdz uzsist ar asti pa ūdens virsmu, radot skaļu plīkšķi, kas kalpo par brīdinājuma signālu citiem. Briesmu gadījumā dzīvnieks nereti plīkšķina ar asti, lecot no krasta ūdenī. Toties uz sauszemes (arī uz ledus) bebrs ir samērā neveikls – iet, smagnēji gāzelējoties, ar piepaceltu asti, kas nedaudz zvalstās no vienas puses uz otru, skrien lēni. Tiesa, izbiedēts bebrs nelielu attālumu var veikt lēkšos. No nogāzēm mēdz šļūkt uz vēdera, atgrūžoties tikai ar pakaļkājām. Nemēdz attālināties no ūdens; dzīvnieka „apsaimniekojamā” sauszemes josla piekrastē – apmēram 20 m. Bebrs ir tik labi pielāgots ūdens dzīvei, ka var zem ūdens ne vien ilgi uzturēties un tālu aizpeldēt, bet, ja nepieciešams, pat kost un grauzt. Tas tāpēc, ka zvērs spēj aiztaisīt muti jeb, precīzāk sakot, saslēgt lūpas tā, ka priekšzobi paliek ārpusē. Lai ūdens neiekļūtu nāsīs un ausīs, bebrs nirstot arī tās aizver: nāsu malas cieši sakļauj, ausis aizloka. Nirstot acis dzelmē aizsargā izturīgas mirkšķināmās plēves; tās ir caurspīdīgas, tāpēc bebrs zem ūdens var skatīties.
Tipisks augēdājs. Latvijas bebra ēdienkartē ietilpt bezmaz visi vietējie lakstaugi (izņemot indīgos), t. sk. kultūraugi, un apmēram 20 sugu kokaugi. Dabiskos apstākļos gada siltajā periodā bebrs ēd galvenokārt visādu lakstaugu, kas aug ūdenī un piekrastē, sulīgās daļas; ja dzīvniekam ir iespēja izvēlēties, pārsvarā viņa vasaras ēdienkartē ietilpst kalmes, jaunās niedres, lēpes, ūdensrozes, vilkvālītes, kosas, meldri, cūkauši, puplakši, purenes, vīgriezes, zirgskābenes, vārnkājas un nātres. Rudenī, ziemā, agrā pavasarī bebrs pārtikā izmanto dažādu ūdensaugu saknes un – galvenokārt - krūmu (pirmkārt, kārklu) un koku smalkos zariņus, koku mizu, priekšroku dodot mīkstajiem lapu kokiem (apsēm, vītoliem, baltalkšņiem, bērziem). Lai pie šīs ēdmaņas tiktu, viņš nograuž krūmus un kokus, kas aug ūdenstilpju krastos un to tuvumā. Ziemā barībā izmanto arī iepriekš sagatavotos krājumus.