Slokas ielas slepnis Nr. 2 Traditional Geocache
Leptoceratops: Hello!
I'm archiving your cache as it has been disabled for more than a one month and it is lost, completely damaged or inappropriate. Usually caches are visited and maintained within 30 days after disabling.
If you wish to unarchive your cache then please contact me using GC code or link of this cache.
If there are still leftovers from container I would appreciate if other players could collect them so that there are no trash in the nature.
Happy geocaching!
Slokas ielas slepnis Nr. 2
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LAT] Šis ir otrais Slokas ielas slēpnis. Paldies un veiksmi! Slēpnis ir mikro izmera.
Slokas iela ir viena no Rīgas garākajām ielām, Pārdaugavā, Āgenskalna, Zasulauka, Dzirciema, Iļģuciema un Imantas apkaimēs. Lielākā Slokas ielas daļa atrodas Kurzemes rajonā (2—146; 15—213), tomēr neliels posms pašā ielas sākumā, no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim, atrodas Zemgales priekšpilsētas teritorijā (1—13b). Kopējais ielas garums sasniedz 9167 metrus un tā sastāv no divām braukšanas joslām. Slokas ielai ir 332 metrus garš nosacīts pārrāvums, kur iela iziet ārpus Rīgas pilsētas robežām un ieiet Babītes novada teritorijā. Imantā starp Kleistu ielu un pievadceļu iepretīm daudzdzīvokļu ēkai Slokas ielā 173, aptuveni 250 metru garumā Slokas iela ir pilnībā gājēju iela. Vēsture: Slokas ielas pamatā ir ceļš uz Sloku, senu apdzīvotu vietu tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā (nosaukums ir cēlies no Slokas upes, kura vēsturiskos avotos minēta jau 1225. gadā). Slokas iela pirmo reizi ir minēta 1861. gada Rīgas ielu sarakstā. Tā sākās Āgenskalnā, no Kalnciema ielas un sniedzās līdz pilsētas robežai Iļģuciemā (aptuveni pie Dzegužkalna parka). Paplašinoties pilsētas teritorijai, 1885. gadā iela tika pagarināta līdz dzelzceļam. 1914. gadā Slokas iela sniedzās jau līdz Lielajai Dammesmuižas ielai (starp tagadējām Kleistu un Dammes ielām), bet 1939. gadā — līdz pilsētas robežai pie Beberbeķu ielas. 1930. gados Slokas ielai pievienoja pagarinājumu no Kalnciema ielas līdz Baložu ielai un daļu no Baložu ielas līdz Dārtas (tagad Eduarda Smiļģa) ielai, kā arī ieprojektēto jauno ielu no Dārtas ielas pāri Uzvaras parkam līdz Šoneru ielai (tagad Uzvaras bulvāris).[1] Ielas raksturojums: Slokas iela aizsākas Āgenskalna apkaimē, krustojumā ar Uzvaras bulvāri, un iet ziemeļrietumu virzienā. Ielas sākumposms (no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim) iet cauri Uzvaras parkam, iela šajā posmā šķērso Mārupīti. Posmā aiz Slokas ielas un Aleksandra Grīna bulvāra krustojuma tā savienojas ar daudzām mazām Āgenskalna ieliņām, piemēram, Nometņu ielu. Lielākais Slokas ielas krustojums Āgenskalna apkaimē ir ar Kalnciema un Krišjāņa Valdemāra ielu. Pie šī krustojuma atrodas arī Latvijas Valsts arhīva ēka. Tālāk iela turpinās kā galvenā iela, ko autovadītāji izmanto, lai nokļūtu uz Jūrmalas gatves. Iela šajā posmā met vairākus līkumus. Šajā ielas posmā atrodas arī vairāki kultūrvēsturiski objekti, piemēram, Slokas ielā iepretim krustojumam ar Āgenskalna ielu atrodas Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, aiz tās - krustojums ar Krēslas ielu un Mārtiņa kapi. Pēc krustojuma ar Jūrmalas gatvi Slokas iela zaudē galvenās ielas statusu. Arī tālākais Slokas ielas posms ir samērā līkumots un posmā no Eiženijas ielas līdz Dzirciema ielai tā pārtop pat par vienvirziena ielu. Slokas iela krustojumā ar Dagmāras ielu pagriežas vairāk rietumu virzienā. Iela, virzoties tālāk, šķērso Zasulauka—Bolderājas dzelzceļa līniju pie Lāčupes stacijas un krustojas ar Kurzemes prospektu.
Additional Hints
(Decrypt)
Zntargvfxf