Nordeķu parks izveidojies blakus Nordeķu muižai. Pati muiža vēstures avotos pirmo reizi ir minēta jau 16.gs. Turpretim Nordeķu muižas parka izveide tiek datēta ar 18.gs. beigām vai 19.gs. sākumu. Tieši šajā laikā regulāros dārzus sāka nomainīt ainavu dārzi. Kādreiz Nordeķu muižai piederēja 185 ha zemes, ko izmantoja galvenokārt graudkopībai. 19. gs., mainoties saimnieciskajai situācijai, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai muižas centra ansambļa teritoriju. Tieši šī 3,6 ha lielā teritorija veido arī šodienas Nordeķu parku. 19.gs. vidū blakus parkam atradās arī augļu un sakņu dārzs, kā arī kokaudzētava.
Šodien parka teritorijā aug 31 svešzemju un 15 vietējo koku un krūmu sugas. No citzemju kokiem te stādītas Eiropas lapegles un ciedru priedes, Sibīrijas ciedru priedes, Holandes liepas u.c. No krūmu sugām visizplatītākās ir pīlādžu sorbārija un strautu sniegoga, sastopamas arī spirejas, vārpainā korinte, sarkanais plūškoks, Lemuāna deicija, ceriņi, rozes, arī retā Špēta roze u.c. Parka teritorijā aug arī dižkoki – ozols, liepa un melnalksnis. Aug arī egles, priedes, apses, ievas, lazdas, bērzi, kļavas, gobas u.c. koki. Daļa senāko koku saglabājusies no savvaļas audzes.
2005. gadā Nordeķu muižas parkā notika starptautisks simpozijs „Tēlniecības desants”. Deviņi mākslinieki no piecām valstīm radīja deviņas jaunas skulptūras, kas atrodas parka slēgtajā teritorijā pie muižas ēkām. Vislabāk no attāluma ir redzamas Ojāra Feldberga „Vēju apskauto” akmeni un Paula Jaunzema „Asni”. Mūsdienās parkā izveidots bērnu rotaļu laukums, vasaras kafejnīcas un dīķis ar pīlēm.
Avots citariga.lv P.S.
Vēlams slēpni meklēt ar neikdnienišķām drēbēm jo var nākties diezgan nosmērēties. Lūgums slēpni atlikt tajā pašā vietā , kurā paņēmāt!