Kalnamuižas baznīca celta 1614.gadā, bet baznīcas pirmsākumi meklējami jau senāk. Vienkāršās formās veidotā laukakmeņu mūra ēka sākotnēji bijusi bez zvanu torņa . Tas piebūvēts vēlāk, 17. - l8.gs.mijā. Ir veikta nopietna baznīcas izpēte ( A.Alksne - 1989.g. restaurācijas inst.), kas dod vērtīgu materiālu ne tikai baznīcas restaurācijai, bet arī ziņas par tās vēsturi. Vienlaikus ar baznīcas darbības uzsākšanu ap to veidojās Tērvetes kapi. Kapi dalās vecajos un jaunajos. Tur sastopamas vairākas interesantas piemiņas zīmes, krusti, žogi. Blakus baznīcai kapos ir mazās arhitektūras šedevrs - 1906.gadā no Itālijas marmora celtā grāfu Pālēnu dzimtas kapliča. Tērvetes kapsēta ir apskates vērts objekts, tajā ir daudzu ievērojamu dzimtu atdusas vietas, piemēram, Tērvetes pirmais skolotājs C.Forstmanis, mikrobiologs K.Helmanis, A.Brigaderes tēvs K.Brigaders, Tērvetes meža ainavu parka veidotājs M.Kļaviņš.
Ap 1570. gadu Kalnamuižā uzcēla jaunu baznīcu, bet tai nebija ilgs mūžs. 1614. gadā pabeidza tagadējo Kalnamuižas baznīcu, kas līdz ar to tā ir vecākā baznīca Zemgalē, kas darbojas pašlaik. Vienkāršās formās veidotā laukakmeņu mūra ēka sākotnēji bijusi bez zvanu torņa. Tas piebūvēts vēlāk, no 17. līdz 18. gadsimtam. Vienlaikus ar baznīcas darbības uzsākšanu ap to veidojās Tērvetes kapi. 
Kalnamuižas baznīcas altāra daļā 1640. gadā tika apbedīts hercoga Frīdriha muižu pārvaldnieks un Kalnamuižas baznīcas celtniecības organizators Aleksandrs Hohenastenbergs – Vīgands. 