Sodekspedīcijas un policija 1906. un 1907. g. praktizēja "bēgot nošaušanu": revolūcionārus, kuriem nevarēja piespriest nāves sodu, nošāva pa ceļam, melīgi apgalvojot, it kā viņi mēģinājuši bēgt. No Kuldīgas cietuma 1906. g. 20. novembrī paņēma sešus LSDSP biedrus, Kuldīgas revolūcijas darbiniekus ar komitejas locekli, burtlici G. Markēviču priekšgalā, lai it kā vestu uz Ventspili. Pa ceļam, 13km no Kuldīgas, viņus visus pēc dragūnu korneta barona Manteifeļa pavēles "bēgot nošāva", lai gan neviens nebija bēdzis. Markevičs nebija kāpis ārā no ratiem, viņam ar šauteni sitot bija pārlauzta roka. Nošaujot Kuldīgas revolūcijas vadonis bija saucis: "Lai dzīvo brīvība!" Starp nošautajiem atradās arī komitejas loceklis, 60g. vecais Kuldīgas strādnieks E. Ziņģis. Viņa meita vēlāk attēlojusi, kā viņa kopā ar māti ir meklējusi sava tēva līķi: "Meklējām vairāk par stundu. Piepeši māte, skaļi vaimanādama, saļimst ceļos — tēvs atrasts. Sastindzis guļ mitrajā zālē silājā. Redzam: viens štika dūriens caur seju, lode kaklā, divi dūrieni krūtīs. Māte tup ceļos un klusu raud."
