Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, drīzāk otrādi – novada tālākie punkti atrodas „nekurienē jeb pasaules malā”, tai skaitā bebru pārpludinātu strautu, grāvju krastos. Slēpņu vietai ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nav nekādu rēbusu, kas jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka dažus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.
Tālākais ziemeļu punkts atrodas Raunas līkumā. Slēpni gan ieliku Raunas, nevis Dzērbenes pagasta krastā, tur bija piemērotāks krasts un koks. Piekļūšanu slēpnim plānojiet no Z puses, jo ceļš, kas nāk no D puses, beidzas māju pagalmā, netraucējiet vietējos iedzīvotājus! Par Raunas upi: garums 50 km, kritums 183 m, Iztek no Slutaiša (Raunaiša) ezera. Augšpus Raunas labajā krastā šūnakmens veidojums Raunas Staburags.