Jau kopš seniem laikiem upes un citas ūdens tilpnes kļuvušas par cilšu, novadu, valstiņu un valstu robežām. Papētot karti, pārsteidza, ka ne tikai Latvijas, bet arī Vecpiebalgas novada un pagasta robežas daudzviet iet pa upju, strautu, grāvju gaitu, ezeru krastiem, un vietām tos šķērso Latvijas baltie lielceļi un mazceļi. Tad nu šī sērija veltīta Vecpiebalgas novada un pagasta robežupītēm un grāvjiem – lielākiem un mazākiem, ar nosaukumiem un bez. Slēpņi izvietoti gan uz novada ārējās robežas, gan uz Vecpiebalgas pagasta robežām novada iekšienē. Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, no kuriem aizraujas elpa, drīzāk otrādi – daudzviet robežas atrodas vienkārši „nekurienē jeb pasaules malā”, bebru pārpludinātu upīšu krastos, mežos, purvos. Slēpņu vietām ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nekādi rēbusi nav jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka daudzus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.
- Dzestrene, Gaujas kreisā krasta pieteka. Upīte samērā gara un vairāku km garumā Vecpiebalgas, Raunas un Jaunpiebalgas novadu robežupe. Jāmeklē CD.
- Tā pati Dzestrene. Līdz slēpnim var tikt no R puses (pa kartē raustītu ceļu no LVM ceļa). Vieta samērā pārplūdusi, slēpnis upes labajā jeb R krastā.