Jau kopš seniem laikiem upes un citas ūdens tilpnes kļuvušas par cilšu, novadu, valstiņu un valstu robežām. Papētot karti, pārsteidza, ka ne tikai Latvijas, bet arī Vecpiebalgas novada un pagasta robežas daudzviet iet pa upju, strautu, grāvju gaitu, ezeru krastiem, un vietām tos šķērso Latvijas baltie lielceļi un mazceļi. Tad nu šī sērija veltīta Vecpiebalgas novada un pagasta robežupītēm un grāvjiem – lielākiem un mazākiem, ar nosaukumiem un bez. Slēpņi izvietoti gan uz novada ārējās robežas, gan uz Vecpiebalgas pagasta robežām novada iekšienē. Vietas nav izvēlētas pēc īpašas ainaviskās vērtības, tāpēc nevajag gaidīt pastkartīšu cienīgus dabas skatus, no kuriem aizraujas elpa, drīzāk otrādi – daudzviet robežas atrodas vienkārši „nekurienē jeb pasaules malā”, bebru pārpludinātu upīšu krastos, mežos, purvos. Slēpņu vietām ir tikai simboliska nozīme, un katra paša ziņā paliek izvēle, doties turp vai nē. Domāju, ka nav jēgas turp doties tiem, kas grib tikai uzlabot savu statistiku vai meklē īpašu slēpšanas atrisinājumu – nekas nav speciāli sarežģīts, nekādi rēbusi nav jāatmin. Slēpņi domāti tiem, kam patīk kustēties dabā un nav bail pabrist pa brikšņiem un saslapināt kājas. Iespējams, ka daudzus no šīs sērijas slēpņiem pat labāk apmeklēt ziemā, kad odi un dunduri nekož, bet purvi un mazās upītes ir pārejami pa sniegu un ledu. Nokļūšana līdz dažiem slēpņiem vasarā varētu būt diezgan ekstrēma, vismaz ziemā tā izskatās.
- Pēc balticmaps.lv topo kartes šajā vietā ceļš šķērso grāvi un jābūt caurtekai, tomēr dabā caurteku neizdevās atrast, tāpēc slēpņa koordinātes uzrakstīju uz ceļa zīmes.
- Līčupe, Raunas kreisā krasta pieteka. Slēpnis atrodas Līčupes krastā Arāju dīķa tuvumā. No dīķa iztek upīte, kas ietek Līčupē. Latvijā ir vairākas Līčupes. Pēc www.upes.lv datiem šī Līčupe ir 14km gara, no kuriem vairākus km tā ir Vecpiebalgas, Priekuļu un Raunas novadu robežupe. Interesanti, ka no Arāju dīķa Z virzienā iztek Olupīte, kas arī ietek šajā pašā Līčupē.