Liels koka konstrukcijas tilts pāri Rivas upei ir diezgan unikāla paradība Latvijā. Te kādreiz gāja pāri vecais Liepāja-Ventspils dzelzceļš. Būvēts 20. gadsimta pirmaja pusē.
Eiropā koka atgāžņu sistēmas tilti ir bijuši zināmi jau viduslaikos. Mūsdienās, pastāvot stingrajiem Eiropas standartiem, koka tilti inženiertehniskā skatījumā savu nozīmi ir zaudējuši. Tomēr, kā atzīst ceļu un tiltu būvju speciālisti, šī senā gadu simtiem ilgā tradīcija būtu saglabājama atmiņā kā namdaru un inženieru prasmes apliecinājums. Par tilta un tā apkārtnes kultūrvēsturisko nozīmi liecina arī tas, ka tiltam ir ticis piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss. Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts, turklāt tas atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā. Interesi izraisa arī fakts, ka tilts ir daļa no agrāk upi šķērsojošā Liepaja-Ventspils dzelzceļa.
Upes augšpusē no tilta bijusi uzpludināta ūdenskrātuve, kuras enerģija gadsimta sākumā izmantota dzirnavu un vilnas kārstuves darbināšanai. Esošais krātuves ūdenskritums, ainaviskā Rīvas upes ieleja un vēsturiskais Rīvas upes tilts - šis dabas un kultūrvēsturiskais apskates objekts lieliski iekļaujas pagasta un Kurzemes reģiona tūrisma maršrutos.
Atjaunotā tilta atklāšanas pasākuma laikā 2002. gada 25. maijā projekta idejas autori, finansētāji un darbu veicēji tilta margā iedzinuši simboliskas naglas.