Ziepniekkalna kapi tika izveidoti 1871.gadā, tā ir viena no vecākajām pilsētas nomales kapsētām. Kapu platība ir 9,7 ha. Kapsēta ir daļēji slēgta.
Savulaik kapos apglabāja Doles salas iedzīvotājus, bet kopš 19.gs. 90.gadiem Ziepniekkalna kapos apbedīja Rīgas Sv. Jāņa un Lutera draudzes locekļus, bet katoļu kapos – katoļticīgos.
Rīgas Lutera draudzei, kā tolaik jaunai draudzei ar jaunu baznīcu, nebija savu kapu un tos nebija arī iespējams ierīkot baznīcas tuvumā, tādēļ 1890.gada 24.septembrī baznīcas celšanas komisija iesniedza lūgumu Rīgas pilsētas saimnieciskajai komisijai piešķirt zemi draudzes kapu ierīkošanai. Saimnieciskā komisija nolēma, ka jaunie kapi varētu atrasties neapbūvētā, smilšainā vietā Zeifenbergā (Ziepniekkalnā) starp Bauskas šoseju un Mītavas (Jelgavas) dzelzceļu. Arī Jāņa draudzei bija nepieciešami jauni kapi, tādēļ 1890.gada 11.oktobra sēdē Rīgas pilsētas valde nolēma bez atlīdzības piešķirt pieprasītos zemes gabalus Jāņa baznīcas, kā arī Lutera baznīcas administrācijai.
Pirmie apbedījumi Rīgas Lutera draudzes vēsturiskajos kapos tika veikti 1891.gadā, bet kopš 1897.gada blakus Lutera draudzes kapiem atrodas arī katoļu kapi – vienīgie Pārdaugavā.
05.08.1923 Torņakalna draudzes kapos notika zvana un sētas iesvētīšana [19].
1936.g., ievērojot Torņakalna Lutera baznīcas lūgumu, Rīgas pilsētas valde piešķīra zemes gabalu Ziepniekkalna kapu paplašināšanai. 1937.g. Rīgas pilsētas valde atļāva žoga būvi jaunierīkojamai brīvkapsētai Ziepniekkalnā. Jaunajos kapos bija paredzēts ierīkot apmēram 600 rindu kapuvietas. Žoga būve izmaksāja aptuveni Ls 2000,- .
Laikā, kad notika īpašumu atgūšana, Lutera draudze uz Ziepniekkalna kapiem nepieteicās. Sekojot vēsturiskai tradīcijai, Ziepniekkalna kapi vēl aizvien tiek saistīti ar Rīgas Lutera draudzi un arī draudze tos uzskata par saviem vēsturiskajiem kapiem, noturot tur kapu svētkus, jo vairums draudzes locekļu, arī vairāki draudzes mācītāji ir apbedīti tieši šajos kapos . Mūsdienās Ziepniekkalna kapi atrodas pašvaldības pārziņā; tos kopj, uzrauga un nodrošina to funkcionēšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde.
Ziepniekkalna kapos apbedīti: 1905.g. revolūcijas dalībnieku Asaru ģimene – Austra (1891-1973), Indriķis (1864-1914), Lavīze (1871-1922) un Milda (1892-1970) (1973.g. atklāts piemineklis, tēlnieks A.Terpilovskis, granīts, bronza) , Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Eduards Ernests Freibergs (1891-1972), Jānis Dabars (1894-1919) un Bruno Januševics (1898-1976) [6], latviešu strēlnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks Voldemārs Runcis (?-1937), latviešu strēlnieks Vilis Grandovskis (?-1936), Nacionālā teātra aktieris Pēteris Lazdiņš-Āris (?-1936), zemkopis, Latvijas armijas komandiera ģenerāļa Berķa brālis Andrejs Berķis (?-1936), traģiski bojā gājušais treka un šosejas riteņbraucējs Jānis Jansons (?-1937) , skolotāji Juris Simsons (1864-1937), Velta Daniševska un Jēkabs Jansons, katoļu garīdznieks Jāzeps Borodziula (1893-1983), gleznotājs Alberts Vucāns (1905-1964) [22], Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ojārs Neilands (1932-2003), diriģents un vokālists Jānis Markovs (1969-2009), džeza saksofonists, flautists un komponists Ivars Birkāns (1938-2010), Rīgas Svētās Trijādības katedrāles goda pārzinis mitroforais virspriesteris Leonīds Morozovs (?-2011).