Krupenišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
Krupenišku vecticībnieku draudze veidojās 1897. – 1898. gadā. 1908. gadā apstiprināts lūgšanu nama projekts, kura autors bija inženieris Ivans Ivanovs. Draudzes locekļi piedalījās dievnama celtniecībā, kā arī ziedoja tam grāmatas un ikonas. 1908. gadā draudze tika oficiāli reģistrēta. Ēkai bijis salmu jumts, kas 1933. gadā nomainīts pret skārda segumu.
Lūgšanu nams ir taisnstūra plānojuma ēka, kas ietver draudzes telpu. Ieejas daļā ēkas būvapjomam piebūvēta atsevišķā apjomā nodalīta šaurāka priekštelpa. Koka guļbūves ārsienas ir apšūtas ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Ēkas lakoniski risināto arhitektoniski telpisko veidolu papildina ieejas daļā virs jumta kores piestiprināts krusts un profilētie spāru gali, kas griezti kokā.
Krupenišku vecticībnieku lūgšanu nama interjera īpatnība – telpas dēļu grīdas un līmeniskie dēļu griesti, kā arī ar finiera plāksnēm apšūtās sienas nav krāsotas. Nekrāsota ir arī klirosa barjera no vertikāliem koka dēļiem un finiera plāksnēm. Nelielo ikonostasu veido viena ikonu rinda uz koka plauktiņa. Tā kā Krupenišku draudze vienmēr ir bijusi neliela, tā nevar lepoties ar apjomīgām ikonu un liturģisko grāmatu kolekcijām. 20. gadsimta 70. – 80. gados dievnamā vēl atradās vecticībnieku dievnamiem raksturīgais lielais, gleznotais altāra krusts, kas bija darināts 20. gadsimta pirmajā pusē, un 20. gadsimta sākumā izgatavotais grīdas svečturis, taču šobrīd tie ir zuduši.
Krupenišku lūgšanu nams pārstāv 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā celto vecticībnieku sakrālo ēku tipu, kas īpaši izplatīts attālākās lauku teritorijās un iezīmējas ar lakonisku arhitektoniski telpisko risinājumu un atturīgu dekoru.
Informācija par lūgšanu namu norakstīta no grāmatas: Kaminska Rūta, Bistere Anita „Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes pilsētā un rajonā”, Rīga, 2011
Visi vērtīgie priekšmeti un ikonas no šī dievnama ir nozagtas, draudze tās aizvietojusi ar papīra reprodukcijām. Patiesībā ēka nav slēgta un tajā var iekļūt jebkurā laikā, ja vien spēsiet saudzīgi atvērt durvis, tās nelaužot.
Koordinātes ir ļoti neprecīzas, bet tās jūs aizvedīs pie dievnama, domāju, ka hints palīdzēs atrast vajadzīgo vietu. Ēku neaiztieciet, neko nepostiet, slēpņa tur nav. Priecāšos, ja palīdzēsiet precizēt koordinātes.
Slēpnis nav pieejams ziemā, kad ir sasnidzis sniegs, pārējā gada laikā laipni lūgti!
Krupeniški Old Believer Community House of Prayer
The Krupeniški Old Believer Community was established in 1897 – 1898. The design for the house of prayer, developed by engineer Ivan Ivanov, was approved in 1908. The house of prayer is a rectangular structure with a separate narrower narthex. The iconostasis consists of a single tier of icons. Since the Krupeniški Community has always been a small one, it cannot boast of an extensive collection of icons and liturgical books. In the 1970s and 1980s the house of prayer still had a large painted altar cross, characteristic of Old Believer sanctuaries, made in the first half of the 20th century, as well as a floor candelabrum from the early 20th century, but these have now been lost. Krupeniški House of Prayer represents a certain type of Old Believer religious building from the late 19th and early 20th century, one that is particularly widespread in more remote rural areas and is marked by laconic architectural use of space and restrained decoration.
Information about house of prayer I found in this book: Kaminska Rūta, Bistere Anita „Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes pilsētā un rajonā”, Rīga, 2011
Coordinates aren’t precise, so please read the hint. And don’t touch the building, cache isn’t there.