Slēpnis in noslēpts gan par godu K. Ulmanim (5. Latvijas valsts prezidentam; Jaunās Latvijas 1. prezidents), gan arī Otrā pasaules kārā kritušo karavīru piemiņai. Šīs piemiņas plāksnes arī turpat tuvumā atrodas.
Kārlis Ulmanis dzimis 1877. gada 4. septembrī tagadējā Bērzes pagasta „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) ģimenē kā trešais dēls. Mācījās Bērzes pagastskolā (1886-1889),Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1889-1895), Jelgavas valsts reālskolā (1895-1896). 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus Tapiavā (agrākajā Austrumprūsijā) un studēja lauksaimniecību Cīrihes Politehniskajā institūtā (1902-1903) un Leipcigas lauksaimniecības institūtā (1903-1905), kur ieguva agronoma izglītību. 1905. gada revoūcija laikā Kārlis Ulmanis par savu sabiedrisko darbību no 1905. gada decembra līdz 1906. gada maijam bija ieslodzīts Pleskavas cietumā. Pēc atbrīvošanas viņš devās uz Vāciju, kur strādāja par skolotāju Annabergas lauksaimniecības skolā Saksijā (1907), pēc tam devās uz ASV, kur studēja Nebraskas universitātes Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā (1908-1909), pēc kuras beigšanas bija piensaimniecības īpašnieks Teksasā. 1913. gadā K. Ulmanis atgriezās Latvijā un strādāja par agronomu lauksaimnieku biedrībā Valmierā un žurnāla „Zeme” redaktoru (1914-1916).
Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc Februāra revolūcijas 1917. gada aprīlī viņš bija Latviešu Zemnieku savienības dibināšanas iniciators un tās priekšsēdētājs. Ievēlēts Vidzemes guberņas Pagaidu zemes padomē, kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra Andreja Krastkalna vietnieku. Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par Latviešu palīdzības komitejas valdes locekli un tās priekšsēdētāja A. Krastkalna vietnieku.
1918. gada 17. novembrī viņš kā Latviešu Zemnieku savienības pārstāvis piedalījās Tautas padomes veidošanā un 18. novembrī tika ievēlēts par Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidentu. Latvijas brīvības cīņu laikā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību pārcelās uz Liepāju, kur Aprīļa Puča rezultātā tika atstādināts no varas un uz laiku patvērās uz kuģa „Saratov”. Pēc Strazdumuižas pamierā noslēgšanas viņš atguva varu un vadīja Latvijas pagaidu valdību Bermontiādes un Latgales atbrīvošanas cīņu laikā.
Pēc kara beigām Kārlis Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija Satversmes sapūlces loceklis un Saeimas deputāts no Latviešu Zemnieku savienības. Viņš atkārtoti bija Latvijas ministru prezidents, pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi viņš bija arī Latvijas zemnieku bankas valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), Valsts zemes bankas padomes loceklis (1925-1927).
1934. gada 15. maijā K. Ulmanis kā Ministru prezidents un ārlietu ministrs izdarīja valsts apvērsumu, pēc kura tika atlaista Latvijas Republikas Saeima un izveidota autoritāra iekārta. No 1936. gada aprīļa līdz 1940. gada 20. jūnijam viņš nedemokrātiskā ceļā pildīja Valsts un Ministru prezidenta amatus, bet pēc Latvijas okupācijas bija spiests apstiprināt PSRS izveidoto Augusta Kirhenšteina marionešu valdību un 21. jūlijā atteikties no Valsts prezidenta amata.
Kā atrast slēpni?
Pirms dodaties atrast slēpni pārliecinieties, vai jums ir līdzi kāds kurš māk lasīt krieviski un neaizmirstiet arī paņemt līdzi rakstāmo un papīra gabaju!
Lai atrastu slēpni jums ir jādodas uz norādītajām koordinātām un tur jaatrisina mīkla. Nonākuši īstajā vietā jums ir jāpieraksta K. Ulmaņa Sauklis - ABC DEFG, HIJ KLMNO PR SŠTUŪVZŽ., kas ir rakstīts uz lielā piemiņas akmens.
Ievēro: K. Ulmaņa sauklī burts s atbilst r, m atbilst o, e atbilst j un ē atbilst č!!!
Tātad tagad tev ir jāizveido cilvēka vārds pēc dotā parauga: ABC DEFG, HIJ KLMNO PR SŠTUŪVZŽ; K ir pirmais vārda burts, A ir 2. vārda burts, C - 3. vārda burts, D - 4., F - 5., B - 6., P - 7. un U - 8. vārda burts.
Ja esi paveicis doto, tad tu esi izveidojis krievu Vīrieša vārdu. Tagad tev tas ir jāpārveido krievu burtos, bet atceries, ka latviešu ja ir krievu я!!!
Tagad dodies uz N 57 18,965 E 25 22, 210 tas ir tur pat netālu pāris metrus uz priekšu pa vecpiebalgas ceļu, un tur būs piemiņas vietas ar Otrā pasaules karā kritušo pemiņas plāksnēm un 'Centrālo' piemiņas akmeni. Tev ir jaatrod plāksne ar to cilvēka vārdu, ko ieguvāt.
Kad esat atraduši pareizo plāksni, tad jums ir jānostājas uz iedomātas taisnes, kas iet caur centrālo piemiņas akmeni un šo piemiņas plāksni. Ejiet ~20 soļus pa šo taisni prom no piemiņas plāksnes un tur jūs atradīsiet slēpni!!!