Slēpnis novietots pie Nītaures vidusskolas, kādreizējās Nītaures muižas. Muižu Latvijā ir daudz un skolu arī, un pie katras taču slēpni neveidosi. Bet šī skola ir īpaša, jo tajā mācījies, un, kā var nojaust no dažiem avotiem, varbūt pat dzimis, ne velti to dēvē par viņa "dzimto skolu", Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš (slēpņa nosaukumā esošā kultūrcitāta autors).
Informācija par Andri Bērziņu
Andris Bērziņš dzimis 1944. gadā Nītaurē. 1958. gadā beidzis Nītaures septiņgadīgo skolu, vidējo izglītību ieguvis Siguldas 1. vidusskolā (absolvējis 1962. gadā). 1971. gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu radioinženiera specialitātē. Mācījies arī LVU Ekonomikas fakultātē (rūpniecības plānošanas specialitātē), kuru absolvējis 1988. gadā.
No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons": no inženiera līdz pat direktoram (1970—1988). 1988. gadā A. Bērziņš tika iecelts par sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku.
1989. gadā ievēlēts Valmieras rajona Tautas deputātu padomē un bijis rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1989—1993). 1990. gadā A. Bērziņš no Valmieras 174. vēlēšanu apgabala ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē, kur darbojies Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
Pēc deputāta pilnvaru laika beigām 1993. gadā kļuvis par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā Bērziņš tika ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim. No 2006. gada decembra līdz 2009. gada 21. aprīlim viņš pildīja Latvenergo padomes priekšsēdētāja pienākumus. No 2006. gada novembra līdz 2010. gada jūnijam pildījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta-padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet nolicis pilnvaras sakarā ar nodomu piedalīties kārtējās Saeimas vēlēšanās.
2005. gadā atgriezies politikā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta kā saraksta līderis un Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts, lai arī nebija ZZS ietilpstošo partiju biedrs. 2010. gada rudenī ievēlēts 10. Saeimā no ZZS.
A. Bērziņš iesaistījās 2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, pats izvirzot sevi kā potenciālu kandidātu. 2011. gada 23. maijā pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja Valsts prezidenta amatam. Prezidenta vēlēšanu dienā 2. jūnijā ar 53 Saeimas deputātu balsīm "par" un 44 balsīm "pret" vēlēšanu otrajā kārtā A. Bērziņš apsteidza līdzšinējo prezidentu Valdi Zatleru un tika ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu. Amatā stājās 2011. gada 8. jūlijā, kad beidzās V. Zatlera pilnvaru termiņš.
Būšu pateicīgs, ja savā logā ierakstīsi kādu tev īpaši tuvu prezidenta Bērziņa aforismu. Man, piemēram, ir tuva šī frāze: "Droši es ceru, ka veselībai solījums bija, ka tur būs."