Ķoniņciema Elku birzs/ Ķoniņciems Idols’ Grove
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LV] Slēpnis ir mazā PET sagatave. Lai atrastu slēpni, nekas nav jālauž, jārok vai jābaksta- sekojiet norādei.
[ENG] The cache is a small PET mould. To find the cache, you do not need to break, dig or poke anything - follow the directions and/or spoiler picture.
[LV]
Elku birzs ir laika un cilvēku pasaudzētas kādreizējā kuršu koniņu svētā meža atliekas. Svētie meži ir visnoslēpumainākā un neizzinātākā Latvijas seno kulta vietu grupa. Senajiem kuršiem svētie meži bija sievišķo dievību kulta vieta, kā arī senču garu mājvieta vai vārti uz viņpasauli. Dažus desmitus metru Kuldīgas virzienā izvietots arī info stends par šo vietu.
Senākais rakstītais avots par Ķoniņciema svēto mežu vai birzi ir jau 1503 .gadā ordeņmestra Valtera fon Pletenberga dāvātā brīvības grāmatā ar Dragūnu brīvciema robežu aprakstu. Plašāku rituālu atstāstu ķoniņu svētajā mežā atstājis Kurzemes apceļotājs no Kēnigsbergas Reinholds Lubenavs: „Tā kā tuvojās Ziemassvētki, viņi brauca medībās uz savu svēto mežu, kurā viņi citādi cauru gadu nekā nemedī, arī nevienas rīkstes necērt. Visu, ko viņi tur tagad nomedīja: stirnas, briežus un zaķus, tie nodīrāja, izcepa un nolika uz gara galda; pie galda viņi piestiprināja pulka vasku sveču savu vecāku, bērnu un radinieku dvēselēm”. Nostāsti vēsta, ka senatnē Elka birzī atradušās milzīgas liepas ar sagrieztiem, kupliem zariem un akmens ziedoklis, uz kura sadedzināti upuri Zemes mātei – kazlēni, jēri, labības kūļi.. Par svētbirzs pastāvēšanu liecina arī ceļotāja J. Kanolda ceļojumu piezīmes 18. gadsimta sākumā.
Vēsturnieks Agris Dzenis 2006. gadā raksta: „20. gadsimta sākumā Ķoniņciema Elka birzī jeb Elkā augušas divpadsmit ļoti resnas liepas ar sagrieztiem, kupliem zariem un lieliem dobumiem. Ja ar šo liepu zariem, arī sausajiem, Ķoniņciemā kāds uzdrīkstējās kurināt plīti, ēka nodega, ja ar tiem žāvēja gaļu — tā sadega. Ķoniņciema iedzīvotāji — kuršu koniņu pēcteči — pēc savas pieredzes zināja: ja cirta vai lauza Elkas kokus, ciemā vai nu izcēlās ugunsgrēks, vai traģiski aizgāja bojā pats postītājs. Sešdesmitajos gados, remontējot Kuldīgas–Aizputes šoseju, tā tīši vai netīši tika izbūvēta tieši caur Ķoniņciema svēto birzi. Jau būvdarbu laikā notikušas dažādas neizskaidrojamas ķibeles ar tehniku — trūkušas traktoru kāpurķēdes, lūzuši kravas auto tilti un kloķvārpstas. Transporta līdzekļi, svētbirzij caurbraucot, bieži bojājušies arī vēlāk. Pēdējie nostāsti par postītās svētbirzs atriebību attiecināmi uz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumu. Vēloties sakārtot svētbirzi, Elkā izzāģēti nokaltušie koki un zari. Drīz pēc tam pagastā pēkšņi miruši vairāki jauni un veselīgi ļaudis.” Nostāstus par Elku birzi apkopojusi arī folkloras pētniece Janīna Kursīte.
[ENG]
The Idols’ Grove is the remains of the former holy forest of the Curonian kings preserved by the time and people. Holy woods are the most mysterious and unknown group of Latvian holy sites. In Latvia there are all in all about 40 holy woods and groves known. For the ancient Curonians, holy forests were cult places of special gods – those of the earth, water, and wild nature, as well as a dwelling place of the ancestors’ spirits or gates to the other world. Many historic sources prove that holy woods used to be interrelation point between humans and deities.
The oldest written source about ancient rituals was provided by the traveller Reinhold Lubenau in 1585: “At Christmas [in Ķoniņciems Village] they went hunting in their holy forest where on other occasions throughout the year it is neither permitted to hunt anything there nor to chop anything; they skinned the hunted roes, deer, and hare, put them on a long table and stuck wax candles around to feed the souls of their parents, grandparents, children, and relatives, eating and drinking themselves as well, inviting us also to join them. Tales narrate that in ancient times in the Idol’s Grove, there were huge lindens and a stone altar, on which offerings were burnt to honour the Mother Earth – kids, lambs, sheaves of grain.
Additional Hints
(Decrypt)
Npvgr / Cbagbba (pneq tnzr)