Šampēterim ir sena vēsture. Vārds Šampēteris ir cēlies no Champetre (no fr. "lauku") muižas nosaukuma, kas šeit bijusi pāri ielai, no slēpņa skatoties, tieši pa labi no jaunās daudzstāvu mājas. Uzmanīgi ieskatoties, nelielā uzkalniņā starp krūmiem vēl var atrast akmeņus un stiklus, kas tur vēl palikuši, kad pēdējās muižiņas paliekas nojauca 1998. gadā. 

Muiža celta vēl 18. gadsimta vidū, un senākās ziņas drukātā presē, ko man ir izdevies atrast, ir 1798. gadā par ugunsgrēku netālajā mežā, kur tiek solīta atlīdzība lieciniekiem.

Ilgs mūžs muižai nebija lemts. Muižiņa esot bijusi sliktā stāvoklī jau 1926. gadā, lai arī vēlāk tās telpas daļēji remontētas, tomēr pilnīgu atjaunošanu tā nekad tā arī nesagaidīja. 

Pretim Šampētera muižai kādreiz atradās Fr. Šindlera alus darītava, kurai piederošais dīķis vēl šodien atrodas tepat otrā pusē privātmājām - tur šobrīd atrodas kāds cits ģeoslēpnis. 

Kādreiz rūpnīca bijusi visai liela, un pa gabalu varējis redzēt tās dūmeņus. Visticamāk tieši šī rūpnīca ir redzama augstāk redzamā fotoattēla fonā. 

Kādā no periodiem pie alus darītavas atradies arī restorāns ar ļoti daudz izklaides iespējām - boulingu, bērnu laukumu un citiem. Esot pat bijis izbūvēts velosipēdu celiņš caur Pleskodāli. Zemāk redzamajā sludinājumā no 1904. gada, ir rakstīts, ka 16. un 17. maijā, kā arī visās svētdienās, notiek lielā zaļumballe. Bufete esot atvērta katru dienu līdz plkt. desmitiem. Vakaros teritorija esot izgaismota ar elektriskām gaismām, un piekļuve ir viegla gan no Aleksandra, gan Zasulauka stacijām 20 minūtēs ar kājām.