4,5 km uz dienvidiem no Kabiles atrodas Kalnansu purva Bezdibeņa ezers. Pie ezera var nokļūt no autoceļa, šķērsojot meža nogabalu, kas ar līkloču takām un neparasto reljefu atgādina īpaši veidotu pastaigu parku.
Vēl nesen netālu no kapsētas auga varens baltalksnis, kas gatavojās oficiāli pievienoties dižkoku saimei, taču 2010. gada vētrainā vasara bija pēdējā šā lepnā koka mūžā. Te var apbrīnot priedes un egles, zem kuru saknēm kādreiz vietējie iedzīvotāji rakuši smiltis, bet koki izturējuši, turpina augt un stingri turēties zemē, veidodami savdabīgu sakņu labirintu.
Bezdibenis nemaz neizskatās draudīgs, tas, gluži omulīgi iekārtojies starp sūnu un zāļu purvu, nīkulīgiem purva kociņiem un leknām niedrēm, gaida savus apbrīnotājus, kuru šim ezeram nekad nav trūcis. Cilvēki no tuvas un tālas apkārtnes vienmēr ir zinājuši, ka šim purva ezeram ir ļoti mīksts un ārstniecisks ūdens. Vietējie mēdz lepoties, ka ezers esot dziļākais Latvijā, pat 100 metru sasniedzot. Skeptiskie zinātnieki kopā ar dabas pētniekiem gribējuši to pārbaudīt un veikuši nopietnus pētījumus. Nē, tik dziļš neesot, bet dūņu slānim cauri pētnieki tomēr neesot tikuši.
Mežiniekam Aivaram Bergmanim, kurš jau sen pieskata Bezdibeni un tā apkārtni, ir savs skaidrojums par ezera dziļumu: "Kādreiz te paklīda ulmaņlaika kartes, tajās bija atzīmēts pie Bezdibeņa – 97 metri, bet es domāju, ka tajās kartēs bija komats pazudis. Bet 9,7 arī nav maz.
Tas dziļums nemaina būtību, te purvā ir interesanti, diezgan kompaktā teritorijā ir sauszeme, mineralizēta augsne, purva saliņas, kadiķi aug purvā, kas nav bieži sastopams." Lai nesabristu kājas Kalnansu purvs ir tipisks Latvijas purvs ar tam raksturīgiem augiem: lācenēm, brūklenēm un dzērvenēm, ar dzēr-vju un zosu klaigām, vaivariņu smaržu, taču tas savos krastos lolo arī ko visai neparastu – mazu, gleznainu un romantisku purva ezeriņu – Bezdibeņa ezeru. Un tomēr mazliet baisi ir. Vietējie te nāk Vasaras saulgriežus svinēt, vainagi koku zaros vēl ilgi atceras tās nakts burvību.
Te nauda žāvējoties, arī raganas esot redzētas… Lai ezera un purva apskati padarītu ērtāku un drošāku, apkārt ūdenim izveidota 670 metru gara laipa. Turklāt šī ir īpaša laipa – plata un ērta, lai pa to varētu braukt ar bērnu ratiņiem un pārvietoties ratiņkrēslā. Padomāts arī par drošību – platās laipas malās piesistas līstītes, lai ratu riteņi nevarētu ieslīdēt purvā. Takas veidotāji ir domājuši ne tikai par ērtībām, bet arī par to, lai tā izskatītos romantiska un gleznaina.
Dēļu laipa apmet slaidu loku ap mazu purva bērziņu, tad pietuvojas priedītei puišeļa augumā un sirmmāmiņas vecumā, aizvijas gar dzērvenāju lauku un, pēdējo gleznaino loku vaivariņu pudurim apmetusi, pazūd mežā, lai pēc nepilna puskilometra atkal nonāktu pie lielā ceļa.
Slēpnis ir maza zāļu kārbiņa, kurā ievietota viesu grāmata un zīmulis. Lai piekļūtu slēpnim šajos laika apstākļos var noderēt gumijas zābaki.
