Nacionālais Botāniskais dārzs ir ne tikai Salaspils ģerboņa sastāvdaļa, bet arī viens no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem novadā. Šī (129 ha) ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kā arī valsts nozīmes zinātnes, izglītības un kultūras iestāde ar vienu no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā (vairāk kā 15 000 augu dažādības), ar vienu no lielākajiem dendrārijiem pasaulē. 45 ha platībā ir ap 5000 koku, krūmu un vīteņaugu taksonu. Ap 40% teritorijas aizņem zinātniskās kokaudzētavas, siltumnīcas, eksperimentālās audzētavas. Pārējos 60% teritorijas izvietotas ekspozīcijas, kas paredzētas apmeklētājiem. Daudzas no krāšņumaugu šķirņu kolekcijām ir lielākās Latvijā un Baltijas reģionā. Botāniskajā dārzā rīkotie stādu gadatirgi ir vieni no plašākajiem šāda veida pasākumiem Latvijā.
Botāniskais dārzs Salaspilī ir dibināts 1956. gada 1. septembrī pēc Latvijas zinātnieku profesora P.Galenieka, A.Kalniņa, J.Sudraba un akadēmiķa A.Ozola ierosmes. Tas tika izveidots uz 1944. gadā Salaspilī dibinātās Valsts Augļu koku un ogulāju izmēģinājumu audzētavas bāzes (1947.gadā to pārdevēja par Dārzkopības izmēģinājumu staciju), izmantojot tās bagātās augu kolekcijas (vairāk nekā 2000 augu dažādību). Izveidojot Botānisko dārzu, tika pārmantotas arī uzkrātās dārzkopības tradīcijas - tās aizsāktas jau 19.gs. beigās, kad uz Salaspili pārcēlās Kristiāna Vilhelma Šoha dārzkopības firma.
1992. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, Botāniskajam dārzam piešķīra Nacionālā Botāniskā dārza statusu, ar likumu atzīstot to par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu. Ar 2013.g. 1. janvāri iestādes oficiālais statuss ir: Valsts zinātniskais institūts, Atvasināta publiska persona "Nacionālais botāniskais dārzs".
Nacionālais botāniskais dārzs reprezentē Latviju savā nozarē un ir viens no Latvijas Valsts zinātnes un kultūras simboliem.
Šeit tiek uzturētas zinātniski dokumentētas dzīvo augu kolekcijas ar mērķi izmantot tās augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, zinātniskiem pētījumiem, profesionālai izglītībai un sabiedrības informēšanai par vides aizsardzības un dārzkopības jautājumiem.
NBD mērķis ir piedalīties Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas īstenošanā, nodrošināt dzīvo augu kolekciju un Latvijas augu gēnu banku uzturēšanu, kā arī nodrošināt saikni starp zinātni un tautsaimniecību NBD kompetences jomās un veikt izglītojošo darbu vides izmantošanā, kas nodrošinātu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību.
Nacionālā Botāniskā dārza pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļā tiek uzturētas saimnieciski izmantojamu augu kolekcijas. Nodaļas darbinieki pēta ārstniecības augu, garšaugu un tehnisko augu audzēšanas iespējas Latvijas apstākļos.
Jūsu uzdevums ir sameklēt, kurš saimniecībā izmantojamais augs atbilst aprakstam, tādējādi iegūstot vērtības, kuras ievietot formulā!
| Apraksts |
Augs |
| A – Ar svaigām ogām var nokrāsot vilnu dažādos sarkanos toņos, bet saknes lieto, lai krāsotu ādu, vilnu skaistā citrondzeltenā krāsā |
Smaržīgā rūta - 7 |
|
| B – Medicīnā izmanto pret mazasinību un kā ēstgribu veicinošu līdzekli |
Parastā raudene - 2 |
|
| C – Augu var izmantot, lai nokrāsotu vilnu zaļā, dzeltenā vai brūnā krāsā |
Fenheļa daudzvārpiņa - 9 |
|
| D – No stublāju garajām šķiedrām iegūst baltas virves. Sēklu pūkas lieto kā pildījumu spilveniem, pontonu pludiņiem, glābšanas vestēm |
Īstais mārdadzis - 3 |
|
| E – Pie dzīvojamo telpu logiem un durvīm izvietoti svaigi auga sakneņi aizbaida mušas |
Maurloks - 5 |
|
| F – Kulinārijā jaunās lapas pievieno salātiem. Jau 2-3 lapas nodrošina pieaugušu cilvēku ar C vitamīna diennakts devu |
Šaurlapu lavanda - 5 |
|
| G – Medicīnā izmanto saaukstēšanās gadījumos, lai veicinātu svīšanu un dziedētu iekaisušus elpošanas ceļus |
Dziedniecības ziepjusakne - 8 |
|
| H – No stublāja iegūst šķiedras, ko izmanto rupju (maisu) audumu izgatavošanai, arī brezenta, virvju ražošanai. No vecajiem, vijīgajiem dzinumiem gatavo pinumus |
Estragons - 1 |
|
| I – Sakneņu novārījumu lieto ziepju vietā vilnas un zīda drānu mazgāšanai |
Mīkstais rasaskrēsliņš - 1 |
|
| J – Senāk no auga šķiedrām gatavoja virves un papīru |
Gaiļbiksīte - 2 |
|
| K – Medicīnā lakstus lieto kā nomierinošu līdzekli, pret galvassāpēm. Ārīgi – pret kukaiņu kodumiem |
Parastā bārbele - 7 |
|
| L – Skapī ielikti auga zari piešķir drēbēm jauku aromātu un aizbaida kodes |
Lielā strutene - 4 |
|
| M – Augs nepatīk suņiem un kaķiem, folklorā tas minēts arī kā ļauno garu atbaidītājs. Izkaltētas un saberztas auga lapas atbaida kukaiņus |
Sīrijas asklēpija - 2 |
|
| N – Medicīnā saknes lieto krampju mazināšanai, žultspūšļa slimību ārstēšanai. Sulai piemīt baktericīdas īpašības, tā dziedē ādas bojājumus, nomierina ādu pēc nātru un kukaiņu dzēlieniem |
Dziedniecības alteja - 6 |
|
| O – Kulinārijā svaigas un kaltētas auga lapas un jaunos dzinumus ēd salātos un izmanto kā piedevu dārzeņu, gaļas, zivju ēdieniem, dārzeņu konservēšanai |
Helēniju ālante - 3 |
|
| P – Medicīnā izmanto aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Auga sēklas palīdz saindēšanās gadījumā |
Parastais apinis - 0 |
|
| R – Lapas un ziedus izmanto smaržīgo augu kompozīcijās un spilvenos telpu gaisa atveseļošanai un aromatizēšanai |
Ārstniecības gurķene (gurķumētra) - 5 |
|
Slēpnis atrodas šeit: N 56 5(A-B).(C+D)(E+F)(G-H) E 024 2(I-J).(K-L)(M-N)(O+P+R)
Veiksmi!
FTF - Karlis.Timanis, Tomins
STF - DoctorZG
TTF - Mr.RGB, Ollsons