Ķemeri Multi-cache
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(regular)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
Lai atrastu slēpni, jums būs jāveic neliela pastaiga pa Ķemeru parku un tuvāko apkārtni. Pastaigas garums ir nedaudz vairāk kā kilometrs. Katrā no posmiem iegūto vērtību ievietojot gala formulā, iegūsiet fināla slēpņa koordinātas. Slēpņa ņemšanas laikā nestrebiet karstu – vispirms pārliecinieties, vai nevēlamas personas jūs nevar novērot! Veiksmi!
Dokumenti liecina, ka saistībā ar ārstniecību Ķemeri kļuvuši zināmi 1796. gadā, bet 1818. gadā izdarīta avota ūdens 1. ķīmiskā analīze. Slokas iedzīvotāji sāka celt ēkas slimnieku vajadzībām. 1825. gadā uzbūvēja 1. sabiedrisko ēku peldviesiem tagadējās Robežu un Tukuma ielas stūrī ar īpatnēju nosaukumu - Formacahiva, ko veidoja atpūtnieku uzvārdu pirmie burti. Uzskata, ka Ķemeru kūrorts dibināts 1838. gadā, kad izveidoja pārvaldi, iedalīja zemi un Krievijas cara valdība atvēlēja līdzekļus peldvietas ierīkošanai. Ķemeru attīstību sevišķi ietekmēja dzelzceļa atklāšana 1877. gadā. 1911. gadā pat pasludināja tiešu reisu no Maskavas uz Ķemeriem. 1912. gadā satiksmei ar Jaunķemeriem tika ierīkots elektriskais tramvajs. 19. gadsimta beigās gar Vēršupīti un sērūdens avotiem ierīkoja pastaigu celiņus, vēlāk Rīgas dārznieka Vāgnera vadībā tika izveidots parks. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Ķemeros strādājuši ārsti Gotfrīds Magnuss, Georgs Tomss, Ernsts Merķelis un Aleksandrs Lozinskis. Pirmā pasaules kara laikā Ķemeru kūrortu izpostīja. Taču atsevišķas pārvaldes izveidošana ar miesta tiesībām 1922. gadā un pilsētas tiesībām 1928. gadā veicināja strauju attīstību. To ievērojami ietekmēja ārsts un pilsētas galva Jānis Lībietis.
Labi, pietiks vārīties, ķeramies pie 9 slēpņa posmiem!
1. Ķemeru dziednieciskos resursus – sērūdeņus un dūņas – jau kopš 19. gadsimta sāka izmantot ārstnieciskām procedūrām – vannu peldēm. 1924. gadā šim nolūkam uzcēla speciālu ēku, kas savulaik bija viena no modernākajām Eiropā. Dūņu vannu 1. klase bija izveidota ar mehānisko karsto dūņu padevi un izlietoto dūņu pārpumpēšanu atpakaļ uz purvu. Padomju varas laikā šeit izvietoja kūrortpoliklīniku. Tās pagalmā izplūst sēravots, kuru izmantoja vannu peldēm. Ēkas tiešā tuvumā (ne dotajās koordinātēs) atrodiet I. Pavlova skulptūru! Kāds skaitlis atrodams uz tai tuvākā ielu apgaismes staba? Vērtība A.
2. Netālu no viesnīcas „Ķemeri” virs parka kā milzu bāka paceļas sarkanīgs ūdenstornis – būvēts 1929. gadā. Projektējis arhitekts Fr. Skujiņš. Līdz II Pasaules karam kūrorta viesi no torņa galā ierīkotā skatu laukuma 42 m augstumā varēja aplūkot Ķemeru apkārtni. Cik arkas ir torņa konstrukcijas vidusdaļā? Vērtība B.
3. Sēravota aromātu var sajaukt ar bojātu olu smaku. Ķemeros ir vairāk nekā 20 šādu avotu. Viens no tiem ir „Ķirzaciņa”, kas ieplūst Vēršupītē. Sērūdens ir dzerams, taču tā garša ir diezgan savdabīga. Saskaitiet pakāpienus līdz ķirzaciņai (skaitīt abās pusēs)! Vērtība C.
4. 1950. gadu vidū Tūristu ielas malā izveidots dekoratīvs, ar figurāliem ciļņiem rotāts minerālūdens avots, tautā saukts par “Tautu meitu”. Lai gan vairākus gadus avota ūdens Ķemeru iedzīvotājiem un viesiem nebija pieejams, kopš 2010. gada rudens avotiņš atkal darbojas gada siltajā laikā. Saskaitiet soliņus objekta tuvumā! Vērtība D.
5. Viesnīca “Ķemeri” jeb „Baltais kuģis” – visiespaidīgākā un populārākā Latvijas brīvvalsts laika celtne, uzbūvēta 1936. gadā. To projektējis izcilais latviešu arhitekts Eižens Laube. Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi – kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Tajā pašā gadā komfortablā viesnīca ar vairāk nekā 100 numuriem, Ludviķa IV stilā iekārtoto halli, rožu istabu, bibliogrāfiskiem retumiem bagāto bibliotēku sāka uzņemt viesus. Tās svinīgajā atklāšanā piedalījās Latvijas prezidents K. Ulmanis. „Baltais kuģis” Latvijā ir arhitektoniski unikāla celtne, tādēļ ir vērts apskatīt kaut vai fasādi, jo restaurācijas darbi viesnīcā notiek jau vairākus gadus. Piecstāvu ēka ar jumta terasēm un skatu torni centrā redzama A. Graubas 2000. gadā uzņemtajā kinofilmā „Baiga vasara”. Nonākot koordinātēs, pamanīsiet J. Lībieša piemiņas akmeni. Kāds koks aug tam vistuvāk?
Bērzs - E=2 Apse - E=4 Ozols - E=6 Alksnis - E=8
6. Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem (galvenajiem ārstiem) – kaļķakmenī veidots koka stumbrs ar piemiņas plāksnēm tika atklāts 1861. gadā. Saskaitiet laukumiņus ar uzrakstiem uz staba! Vērtība F.
7. Viens no Ķemeru parka arhitektūras izteiksmīgākajiem objektiem meklējams uz mākslīgi izveidotās „Mīlestības saliņas”. Rotondu projektējis arhitekts Fr. Skujiņš. Jau kopš 19. gadsimta šeit atradies kokgriezumiem bagātīgi rotātais paviljons. Vēlāk uzceltajā mūra rotondā kūrorta viesiem piedāvāti dzērieni ar uzkodām un atskaņota mūzika. Uz blakus esošas salas atradusies gulbju māja. Mīlestības saliņai ir arī sava laivu piestātne – agrāk te piestājušas laivas, kas kūrorta viesus vizinājušas pa parka kanāliem. Saskaitiet rotondas apakšējās daļas ārējās kolonnas un notekcaurules! To summa veidos vērtību G.
8. Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca ir vecākā no trim Ķemeru baznīcām – celta 1893. gadā. Ja var ticēt nostāstiem, tad šīs koka baznīcas būvniecībai nav izmantota neviena nagla. Pie baznīcas ir piemiņas vietas abos pasaules karos kritušajiem kareivjiem. Cik pakāpieni ved uz galveno baznīcas ieeju? Vērtība H.
9. Pāri līkumotajai Vēršupītei, kas cauri parkam tek uz Slokas ezeru, uzcelti vairāki tiltiņi – tajā skaitā „Muzikālais” ar notīm margās. Kūrorta ziedu laikos pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām. Cik diēzu un bemolu redzami uz abām tilta margām kopā? Vērtība I.
Slēpnis atrodas šeit:
N56° 56. XXX E023° 30. ZZZ, kur:
XXX = (A-24)*B*F + C*E*H + 9
ZZZ = D*G*I/3 + F*I - 1
Ja kaut kas nesanāk, var palīdzēt fakts, ka vērtību A-I summai jābūt104
Šeit varat pārbaudīt iegūtās koordinātas un uzzināt precīzāku mājienu:
Additional Hints
(Decrypt)
Abtnmvrf xbxf.