ENG. If you do not understand Latvian, it will be almost impossible for you to solve this mystery, sorry. That is the reason, why there is no English translation. If you still would like to learn about Bolderaja history, please, contact me, I will try to find the solution. (LV) No sakuma, ka parasti, nedaudz vestures. Vietvards Bolderaja ir celies no Lielupes lejteces nosaukuma, ko tai ir devis Johans Bulderings (Aa –vacu dialekta upe, no ta- Bulderaa). Velak šo upi saka saukt par Bullupi (die Bulle-vacu val. liela, plakandibena laiva). Daugavgrivas vesture ir cieši saistita ar Daugavas un Lielupes upju tecejumu. Lidz 16.gs vidum Daugavas ieteka jura atradas tagadejo Vecaku vieta. To godam sargaja klosteris, kas velak tika parbuvets par cietoksni (tag. Skanstinieki). Kada udeniem bagata pavasari Daugava izrava sev jaunu celu uz juru. Jauno grivu ertak bija parvaldit no kreisa krasta, tapec vecais cietoksnis zaudeja savu nozimi un saka veidoties jaunais nocietinajums. Lielupe agrak ieteceja Daugava ( tagadeja Bullupe patiesiba ir Lielupes veca gultne), un tikai 1757.gada saka veidoties Jaunupe, jeb Lielupes pašreizeja ieteka jura. Nu ta, aiziet! Bolderajas luteranu baznica ir viena no nedaudzajam Latvijas koka baznicam, kas saglabajusies no 19. gadsimta. Bolderajas muižas ipašnieks, baidoties, ka baznicas uzturešanu uzdos vinam, atteicas pieškirt zemi buvniecibai. Šis ir iemesls, kapec baznicu uzcela tik mazu, iespiežot to neliela pagastam piederoša zemes gabala. Protams, vietejie iedzivotaji tik un ta priecajas, jo agrak nacas braukt ar kugišiem uz Vecmigravja Balto baznicu (skat. bildi "beres"). Ir dzirdeti gadijumi, kad gan zarks, gan beru viesi ir iegazušies udeni, parvadataju neuzmanibas del. Pielauju, ka parmerigai alkohola lietošanai ari ir sakars ar šiem nostastiem. Cik mazu apalu cauruminu atrodas ap Bolderajas luteranu baznicas centralam durvim? Vertiba A. Nakamais punkts ir vieta, par kuru visi jau sen ir aizmirsuši-tie ir kapi, kur kadreiz apglabaja Bolderajas civilpersonas (tagadejie Vecie Bolderajas kapi bija paredzeti tikai militaristiem). 1939.gada karte ir iezimeta kapu atrašanas vieta (bilde "kapseta"). Kad atradisiet to, uzmanigi apskatiet nelielo birzi –tur vel joprojam var manit kapu vietas un dažas akmens kapu apmales. Saskaitiet cetru dzelteno skaitlu summu uz augstsprieguma linijas torna netalu no kapsetas. Vertiba B. Džutas verptuve un austuve "Hertvigs un Peitans" (atradas netalu no Šapiro kokzagetavas un dzelzcela stacijas) ir bijusi lielaka maisu fabrika Krievija. Ap fabriku tika ierikots parks (nosaukts tapat, ka tuvuma esoša iela), uz kuru tika vesti retu sugu koki, ka ari zeme, jo Bolderajas smiltis nodarboties ar darzniecibu bija pagruti. Diemžel pec pirma pasaules kara par parku neviens nav rupejies un tas ir piesarnots un aizmirsts. Noskaidrojiet telefona numuru uz attela, kas atrodams kreisaja augšeja sturi uz informacijas stenda pie fabrikas ekam. Vertiba C. Pastaigajiet pa parku. Taja ir saglabajušas senlaicigas koka dzivojamas majas un bijusi struklaka. Ja iesiet vel nedaudz talak driz pamanisiet tejas paviljonu (bilde "parks"). Tas ir loti slikta stavokli, pilns ar netirumiem, ta ka nerekomendeju petit šo objektu no iekšas. Tacu kadreiz ši vieta bija slavena un grezna un pat kungi no Rigas ir braukuši apskatit Marokas motivus namina noformejuma. Apskatiet majinu no visam pusem! Cik apalu, atseviški stavošu kolonnu ir paviljonam? Vertiba D. Bolderajas dzelzcela stacija pec izmera bija otra lielaka pec galvaspilsetas centralas stacijas (bilde "stacija"). Otra pasaules kara laika eka ir nodegusi, velak staciju parvietoja nedaudz tuvak Rigai. No vecas stacijas palika tikai akmens plaksnes un vecie koka gulšni (jauno dzelzcelu uzbuveja ne gluži veco sliežu vieta). Cik elektribas skapišu ir vecas Bolderajas stacijas vieta? Vertiba E Hapaka gravja krasta atrodas cara laika krasta aizsardzibas lielgabalu baterija (vel pazistama ari ka „C baterija”). Atrodiet šo vietu un sekojiet instrukcijai: nostajaties ar seju pret Daugavas ieteku jura uz nocietinajuma, kas atrodas tai vistuvak. Kreisaja puse no jums ir vienstavu maja, kurai viens skurstenis ir no betona, bet ar kiegelu augšdalu. Cik peleku aplišu jus redzat uz skurstena? Vertiba F. Dažadi celi ved uz Bolderaju. 19.gs beigas viens zviedru tirgotajs ir atnacis pa ledu no Zviedrijas uz Bolderaju. Vinš uzcela sev maju no koka kugu detalam, appreceja vietejo skuki un izdomaja sev jauno uzvardu-Krastinš. Krastina majai nesen ir nodedzis otrais stavs, eka ir slikta stavokli, iespejams driz bus nojaukta. Attela ir atzimeta majas atrašanas vieta un ir ari redzams majas sakotnejs izskats (bildes "Krastins-maja" un "Krastins-karte"). Iepretim Krastinu majas fasadei ir elektribas skapitis. Saskaitiet ciparu summu skaitlim pec S burta. Vertiba G. Kad Lielupei vel nebija tiešas ietekas jura, Zemgales hercogistes tirgotajiem bija jamaksa nodeva škersojot Bolderaju. Muitas kantorim tieša tuvuma atradas ari locu kantoris. 1852.gada no locu kantora tika nosutita pirma telegrafa depeša uz Rigu (linija ir kluvusi par pirmo civilo sakaru liniju cariska Krievija). Vecakas muitnicas un locu kantora ekas nav saglabajušas, tacu vel musdienas var apskatit muitas eku, kas bija celta 1845.gada Pasliktinatas-redzamibas-apstaklu ielas gala (tur ir divas kopa savienotas majas. Muita ir ta, kas pa labi, skatoties uz upi). Cik skurstenu no sarkaniem kiegeliem ir majai? Vertiba H Pateicoties Bolderajas-Daugavgrivas brivpratigo ugunsdzeseju biedribai, mes vel šodien varam verot Bolderajas skaisto koka arhitekturu, jo šaja rajona nekad nav notikuši postošie ugunsgreki. Lidz musu laikiem ir saglabajusies Bolderajas depo eka, kaut gan ta ir apmureta ar baltiem kiegeliem un zaudejusi savu originalo izskatu (bilde "depo"). Ir zinams gadijums, ka kada vecaja pilsetas plana depo atzimeja ka baznicu netalu no Koka tilta, upes krasta. Laikam jau ta zvanu torniša del.) Cik škunišu ir depo ekas tieša tuvuma (dažu metru attaluma)? Vertiba I. Džutas fabrikas ipašnieks, Alfreds Hertvigs ir dzivojis dzeltenaja divstavu koka maja,kas bija rajona dargakais privatipašums. Lidz 1 pasaules karam turpat atradas uznemuma kantoris, šaja maja ir dzivojis un pienemis pacientus pedejais Bolderajas cara laiku arsts. Pirmas neatkaribas gados šaja maja darbojas Latvijas Sarkanais krusts (parbaudei - Juras-pulkvežu ielas krustojums ar Dižo ielu) . Cik majai ir jumta izbuvju (mansardu)? Vertiba J. Tieši pari ielai no A. Hertviga majas 20.gs sakuma atradas Bolderajas lielakais kinoteatris Venus, kur tolaik demonstreja memo kino. Kinoteatris atradas majas pagalma un nav saglabajies lidz musdienam. Vertiba K=2. Vertiba L=1. Bolderajas pagasta unikalaka celtne- jahtu elings (bilde "Elings") ietvera sevi mura dzivojamo maju, noliktavas, motora telpu ar doku. Elinga ipašnieks bija jau mums pazistamais A. Hertvigs, džutas fabrikas ipašnieks. Elinga celtni (modernas piecstavu majas augstuma!) nodedzinaja vacieši 1944.gada, bet nenodegušaja mura piebuve sarkanflotieši velak ierikoja komandanturu (tagad palika tikai pamati.) Cik pagrabtelpu ir saglabajušas lidz musdienam? Vertiba M. 19. gs. Daugavgrivas iedzivotaji škersoja Bullupi pa Koka tiltu vai izmantoja laivu parceltuvi pie dzelzcela tilta. Kugniecibas vajadzibam dzelzcela tiltu uzbuveja ar unikalo izgriežamo konstrukciju (bilde "tilts"). Šis tilts kluva par vienigo celu pari upei, kad Koka tilts palika nelietojams. 1944.gada veco dzelzcela tiltu uzspridzinaja vacu sapieri. Nostajieties dzelzcela tiltam tieši pa visu ar seju pret bijušo Koka tiltu. Skaitlu summa kvadratos ar sarkano apmali? Vertiba N. Nu tagad parcelamies pari upei, uz Daugavgrivu. Cietoksnis ir Daugavgrivas sirds, jega un butiba. Cietokšna vesture aizsakas 1567.gada, kad poli uzbuveja šaja vieta nelielu nocietinajumu, velak tam vairakkart ir mainijušies saimnieki. Interesants fakts- Kodola iela Bolderaja ir ieguvusi savu nosaukumu, jo tieši lidz turienei ir lidojušas lielgabalu lodes, kad cietokšna saimnieki ir atbildejuši pretiniekiem. Cietoksni ir vairaki interesanti objekti, bet, ta ka tam darba laiks ir visai ierobežots, mes šoreiz iekša neiesim. Pie cietokšna ieejas atrodas infostends. Netalu no ta, uz ostas pusi, ir plaksnite, kuras teksts satur aizliegumu veikt noteiktas darbibas un telefona numuru. Kadi ir tris pedejie telefona cipari? Vertiba O (trisciparu skaitlis). Zviedru laikos cietoksni uzbuveja pirmo baznicu. Kadu laiku par macitaju tur stradaja Ernsts Gliks, vina Bibeles un Tevreizes tulkojumu lieto lidz musu dienam. Vienas beres Ernsts Gliks ir nepieklajigi izteicies par mirušo, kas bija nodzeries lidz navei. Par šo parkapumu Gliku pazeminaja amata un nosutija stradat uz Aluksni kopa ar vina audžumeitu Martu, kur tos sagustija krievu armija un aizveda uz Krieviju. Tacu meitene ir bijusi loti apkeriga un izcinija sev siltu vietinu svešaja valsti (šis ir majas darbs). Cipars pec Martas jauna varda? Vertiba P 1776.gada krievi ir uzbuvejuši cietoksni pareizticigo dievnamu (bilde "baznica"). Pateicoties šai celtnei Daugavgrivu kadreiz deveja par zeltsparnotu. Latvijas pirmas neatkaribas gados, baznicu nolema nojaukt. Baznicu uzspridzinaja, neskatoties uz to, ka Rigas ostas reids lidz ar to formali zaudeja savas robežas (jo pec noteikumiem reida laukums ir 7.5 km radiuss, kas vilkts no Daugavgrivas cietokšna baznicas augstaka torna). Tacu viens baznicas tornis iztureja spradzienu. To meginaja nojaukt ar rokam, darbos ir nosities stradnieks. Pec kara padomju buvnieki uzstadija udens rezervuaru un bijusi baznica kluva par udenstorni. Tornis ir labi redzams no Birzes vai Flotes ielas. Saskaitiet visas torna trubas un pieskaitiet visus zibensnovedejus. Vertiba R Juras speku štaba tuvuma atrodas jurniekiem veltitais piemineklis. Otras neatkaribas gados metala burti un apdares elementi no pieminekla ir pazuduši, tagad piemineklis ir vienkarši nokrasots. Objekts vairs neeksistē! S=1. Nu viss! Parbaude: saskaitiet visu ieguto vertibu summu. Tad saskaitiet kopa ciparus, kas veido šo summu. Iegusiet divciparu skaitli. Un vel reiz saskaitiet kopa ciparus, kas to veido. Iegutais rezultats ir 2. Gala koordinates: N 57 (E-J-L)(K*L+S+M-A).(C/2-A*S-D-F-H-J-L-N-P-S-G-H-J) E024 (D*I-F-R)(G-N-E-S).(C*P-O+B-E-I-K-M-R-G-N) Piezimes: Punktus var apmeklet jebkura seciba, uzdevuma tie ir sakartoti ta, lai kopeja distance butu minimala (proti, 12-15 km). Pie galapunkta nevar piebraukt ar mašinu, gatavojaties pastaigai svaiga gaisa. Neiesaku doties meklejumos pa tumsu, jo dažas vertibas bus neiespejami iegut. Silti rekomendeju: www.wikimapia.org www.balticmaps.eu www.zurbu.net Paldies visiem, kas gaidija, cereja, palidzeja un iedvesmoja.