Latviskais apraksts
Kūdra ir viena no Latvijas ievērojamākajām dabas bagātībām. Purvu kopplatība Latvijā sasniedz 6401 km2, jeb gandrīz 10% no valsts teritorijas. Kūdras resursi, nepilnīgās purvu izpētes dēļ, nav precīzi noteikti,bet tie varētu būt ap 11,3 miljardiem m3, jeb 1,7 miljardi tonnu. Diemžēl, liela daļa no šiem resursiem dažādu apstākļu dēļ nebūs izmantojama vai arī to izmantošana būs apgrūtināta, jo tos klāj vērtīgas mežaudzes, tie atrodas zem lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kā arī aizsargājamās teritorijās.
Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir no 18.gs.sākuma, bet 1797.gadā tika izdoti pirmie raksti par kūdras ieguvi un izmantošanu. Kūdra tajā laikā tika izmantota kurināšanai un lauksaimniecības vajadzībām. Kūdras loma Latvijas tautsaimniecībā varētu būt ievērojami nozīmīgāka, bet diemžēl tā pašlaik netiek pietiekoši novērtēta. Kūdra tiek izmantota daudz mazāk, nekā būtu iespējams iegūt.
Slēpnis ir novietots pie viena no lielākajiem pierīgas kūdras ieguves purviem. Netālu no slēpņa (sekojot šaursliežu dzelzceļa sliedēm dienvidu virzienā) ir iespējams no ārpuses apskatīt (ārpus darba laika to neieteiktu darīt.) arī pilnībā funkcionējošu kūdras fabriku, kas ir celta 1947. gadā. Ap fabriku vēlāk izveidojās strādnieku ciemats Baloži, kas 1958. gadā pārtapa par pilsētciematu un šobrīd ir pilnvērtīga pilsēta ar savu skolu, kultūras namu. Līdz ar Administratīvi teritoriālo reformu Baložu pilsēta ir pievienota Kekavas novadam.
Kūdras ieguvēji darbojās purva masīvos, kas Rietumos sniedzas lidz Jelgavas šosejai. Uz Baložu staciju savulaik izvadīti Olaines un Medemu purva šaursliežu dzelzceļa izvadceļi. Dodoties pakaļ slēpnim no Baložu puses būs jāveic neliels pārgājiens / velo brauciens gar vairs neizmantotu šaursliežu dzelzceļa līniju pa kārtīgi iestaigātu meža taciņu.
Slēpnis ir ļoti tradicionāls, viegli pieejams un atrodams. Ieteicams to meklēt diennakts gaišajā laikā. Darba laikā, iespējams, izdosies arī pavērot pašu kūdras ieguves procesu. Konteineris ir vismazākā tilpuma (~5x5x4cm) Lock&Lock kastīte ar zelta vāciņu (par godu brūnajam zeltam). Lūdzu novietojiet konteineri tieši tajā pašā vietā, kur jūs to atradāt.
English description
Peat is one of the most notable Latvian natural treasures. Total swamp area in Latvia are totalling around 6400 square kilometers or around 10% of the territory of Latvia. Peat resources are not precisely measured but they could be around 11.3 billion solid metres or 1.7 billion tons. Unfortunately a great part of these resources will not be available for use because of their location under valuable forests, agricultural land and national parks.
The first information about peat mining in Latvia dates back to begining of 18th century. The first publications about peat mining and usage are from year 1797. The peat usage was mostly the same as nowadays - heating and agricultural usage.
The role of peat in Latvian economy could be much more important, unfortunately the potential is not used. Peat is used a lot less that it could be mined.
The cache is located near one of the biggest peat swamps near Riga. Following the near-gauge railroad path to the South you'll be able to see the Balozi peat factory that was built in 1947. Afterwards a worker village Baloži was formed around the factory and it became a city in 1958.
Peat miners were working in swamps on the west up to Jelgava highway. In the early years a narrow-gauge railroad was connecting Olaine and Medema swamps with main railways of the country. You'll have to take a small walk or a bicycle ride on the pathway next to the old narrow-gauge railroad.
The cache is very traditional and easily accessible. It is suggested to search for it in the daylight. If you visit the cache location on working time, probably you'll see the peat mining process in action. The container is the smallest Lock&Lock box (around 5x5x4cm) with golden top. Please place the container exactly the same way you found it.