-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(regular)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
LAT.slepnis ir uz bijušas Filca fabrikas ekas jumta blakus trešajam stavam. slepnis sastav no konteinera logbuka, zimula un GC .
ENG. Cache is the former felt factory roof of the building adjacent to the third floor. Cache consists of a container, logbook, pencil and GC.
Straujš tekstilrupniecibas uzplaukums
Ziemelvidzeme sakas 19. gs. otraja puse. Ir zinams, ka šaja laika atseviški
privatuznemeji dibinaja vilnas apstrades uznemumus Diklos, ka ari Ledurgas un
Cesu apkartne. Vacu tirgotajs Karlis Aleksandrs Tils tadu fabriku uzcela ari Limbažos.
1876. gada 13. oktobri laikraksta “Baltijas Vestnesis” sludinajumu rubrika paradijas
zina: “Limbažos pie A. Tila ierikota jauna vilnas karšana ar dampspeku pec jaunakas
un labakas vizes, ta sakarsta vilna iznak pavedienos un kamolos. Katra velešanas
tiks uz to atrako un labako izpildita.” Ar šo gadu ari sakas viena no vecakajiem
Limbažu pilsetas rupniecibas uznemumiem – “Limbažu filcs” vesture. A. Tila vadibas
laika fabrika bija plaukstošs uznemums, kura stradaja pat lidz 500 stradnieku, tie
bija labakie gadi fabrikas vesture.
Pec A. Tila naves 1903. gada 15. septembri uznemums nostiprinats zemes gramata
uz sievas Elzas Tilas varda. Pec dažiem gadiem, gimenes ipašumu sadalot, mantojuma
tiesibas ieguva deli Vilhelms un Pauls Tili, meita Ida Berzina (dzim. Tils).
Zinas par rupniecibas uznemumu 1907. gada ir atrodams, ka fabrika darbojas
tris tvaika katli, ražotas viriešu cepures, sieviešu cepuru sagataves, zabaki un dzijas –
211 000 rublu vertiba. Uznemums stradaja 290 dienas gada, taja bija nodarbinati
330 cilveki, 11 stundas maina. Uznemums ar savu produkciju piedalijas vairakas
izstades, tajas 1905. gada ieguta zelta medala, ari izstade Sanktpeterburga 1907. gada
ieguta zelta medala.
“Bralu Tilu nepietiekošas komercdarbibas un tehniskas izveicibas rezultata
uznemums nonak bankrota priekša,” 1912. gada 14. aprili rakstija vietejais laikraksts
“Auseklis”. Fabrika nesaimnieciskas darbibas rezultata nonaca parados; kopeja parada
summa sastadija 700 000 rublu.
1913. gada 3. marta tika dibinats Belgijas uznemums “Limbažu anonima cepuru
fabrika un austuves sabiedriba”, kuras pamatkapitals bija 300 000 zelta rublu.
Izstradati un apstiprinati akciju sabiedribas statuti. Ka arvalstis registrets uznemums
tas sanema atvieglojumus valstij maksajamos nodoklos. Nosaukuma lietotais vards
“anonims” apliecinaja, ka vietejai valdibai nav zinams akcionaru sastavs un vinu
ipašuma esošas akciju dalas. Sabiedribas darbibu vadija un parzinaja valde, kura
atradas Belgijas pilseta Vervje. Par direktoru rikotaju uz desmit gadiem bija iecelts
Jazeps Husmanis.
1914. gada Pauls Tils Limbažos Juras iela 32 dibinaja jaunu uznemumu – firmu
“Pauls Tils&dels, vilnas karstuve, verptuve, austuve un krasotava”. Vietejais
laikraksts “Auseklis” izsludinaja, ka šis uznemums savu darbu sak 1914. gada
1. augusta. (Šobrid uz šis firmas bazes pec vairakkartejam reorganizacijam darbojas
sabiedriba ar ierobežotu atbildibu “Tina”.)
Pirma pasaules kara sakuma “Limbažu anonima cepuru fabrika un austuves
sabiedriba” evakuejas uz Maskavu. Laikraksts “Auseklis” 1915. gada 15. septembri
rakstija, ka dala stradnieku un ierednu gatavojas doties lidzi fabrikai.
Latvijas Republika 1921. gada 20. septembri fabrikas darbiba tika atjaunota, un
tas pamatkapitals parversts Ls 300 000. Fabrika ražoja kungu cepures, platmales,
filcu, filca zabakus u.c. Fabrikas stradajošo saraksti liecina, ka l923. gada direktors
rikotajs bija jau minetais Belgijas pilsonis Jazeps Husmanis (sen.), fabrika stradaja
ari vina sieva Mauricija un dels Jazeps Husmanis (jun.).
Fabrika darbojas tikai sezonas laika un izlietoja 20% no savas jaudas. Piemeram,
1933. gada apgrozijums bija Ls 200 000–250 000, bet iepriekšejos gados – Ls 500 000.
Fabrika bija nodarbinati 75 stradnieki. Lidzigu uznemumu vidu bija asa konkurence.
l934. gada 29. augusta uznemumam apstiprinaja jaunu nosaukumu – Belgijas
sabiedriba “Limbažu platmalu fabrikas un verptuves akciju sabiedriba”. No jauna
apstiprinati ari uznemuma statuti, kura uzradits akcionaru vardiskais sastavs un
akciju sadalijums. Fabriku vadija iepriekšejais direktors rikotajs Jazeps Husmanis
(sen.), uznemuma rosigi lidzdarbojas dels Jazeps Husmanis (jun.).
Fabrika stradaja ar zaudejumiem, nepilnu darba slodzi un tikai ziemas perioda.
Ta turpinaja ražot kungu platmales, stumpas (sieviešu cepuru sagataves), tubas
zabakus (velteni), tubas platnes. Ražošana notika Limbažos (to vada Jazeps Husmanis,
jun.), savukart tirdznieciba notiek ar Rigas firmas (vada Jazeps Husmanis, sen.)
starpniecibu.
Kad Latvijas Saeimas l940. gada 22. julija sede pienema deklaraciju par banku un
lielo rupniecibas uznemumu nacionalizaciju, ari Limbažu filca fabrika pargaja Latvijas
valsts ipašuma. Par nacionalizeta uznemuma – Belgijas sabiedriba “Limbažu platmalu
fabrikas un verptuves akciju sabiedriba” – vaditaju tika apstiprinats Jazeps Husmanis
(jun.). Tomer Latvijas PSR Vieglas rupniecibas tautas komisariats atzina J. Husmana
iecelšanu par atbildigo vaditaju nacionalizeta uznemuma par nelikumigu. Ar Rigas
apgabaltiesas Tirdzniecibas registra tiesneša 1940. gada 9. novembra lemumu firmas
“Limbažu platmalu fabrika un verptuve” atbildigais vaditajs no l940. gada 6. novembra
bija direktors rikotajs Augusts Ranka (bijušais fabrikas stradnieks).
Sakoties Otrajam pasaules karam, fabrika darbs neapstajas, ta ražoja galvenokart
vacu armijas vajadzibam. Uznemumu vadija Jazeps Husmanis (jun.). Bez vietejiem
Limbažu stradniekiem fabrika tika nodarbinati no Krievijas ievestie stradnieki. Fabrikas
vadiba par šiem stradniekiem izradija ipašas rupes, nodrošinot ar papildu edinašanu,
apgerbu u.c.
Pec Limbažu pilsetas atbrivošanas l944. gada septembra beigas darbs tika atjaunots
jau 4. oktobri un direktora amata nozimets Erasts Gailis. Lidz gada beigam saražoti
600 paru veltenu, fabrika stradaja apmeram 45 stradnieki.
Fabrikas pamatprodukcija bija velteni, tehniskais filcs (voiloks), platmales un
sieviešu cepures. Cepuru ražošanu uznemuma partrauca 1949. gada. Kopš 1950. gada
uznemums specializejas tikai veltenu ražošana.
Isaku vai garaku laika periodu uznemumu vadija direktori – Florentina Leiserova,
Jevgenijs Stessers, Karlis Abolinš, Alfreds Lapsa, Vladimirs Verlovs, Karlis Zijbergs,
Tamara Orehova un Aleksandrs Mihelsons. Visilgak – no 1970. gada 1. aprila lidz
1996. gada 14. martam – fabriku vadijis tas pedejais direktors Modris Andreika. Laika
no 1970. lidz 1990. gadam fabrika stradaja stabili, tas darbs augstu novertets ar
vairakiem desmitiem goda rakstu, uznemums ierakstits republikas Goda gramata,
tas kluva par savas nozares pirmrindas uznemumu bijušaja Padomju Savieniba.
Ari stradajošo skaits dažados laika periodos ir mainigs – fabrikas pirmsakumos
nodarbinati pat lidz 500 stradajošo, 1907. gada – 305, 1934. gada – 75, 1936. gada –100, 1945. gada – 73, 1950. gada – 126, 1960. gada – 204, 1970. gada – 247,
1980. gada – 197, 1989. gada – 153, 1991. gada – 130, bet 1996. gada 1. marta –
vairs tikai seši stradnieki.
1992. gada novembri finansialu problemu del – nesanemot samaksu par valsts
pasutijuma ietvaros saražoto un nosutito produkciju, veltenu ražošana tika aptureta
un fabrikas darbiba partraukta. Palika vien ipašuma uzraudziba, gatavošanas velakai
denacionalizacijai un privatizacijai.
1996. gada maija Husmanu mantinieku parstavji Privatizacijas agentura parnema
fabriku sava ipašuma par Ls 1. Uznemuma darbiba netika atjaunota, vien iekartota
maksas auto stavvieta un turpinata fabrikas mantas apsardze. Tagad fabrika nonakusi
atpakal valsts parzina un, diemžel, tiek gatavota likvidacijai.
Domajot par izstadi un rakstu rajona laikrakstam, tika petitas fabrikas stradnieku
dzimtas un dinastijas. Fabrika ”Limbažu filcs” jau no tas pastavešanas pirmsakuma
ir bijusi maizes pelnišanas avots lielai dalai Limbažu iedzivotaju. Un daudzi šo darbu
veikuši paaudžu paaudzes.
Stradajošie, kuru darba mužs fabrika aizvadits 30 un vairak gadu ilguma, skaitami
vairakos desmitos, un vardiski visi nav pat nosaucami. Cetrdesmit un vairak darbagadu fabrikai veltijusi Daila Garklava (plastu veidotaja), Vera Baranova (meistare),
Irena Veise (vel šodien strada par fabrikas sargu), Janis Udris (saukts Otis, velejs),
Konstantins Medeneckis (blokotajs, celtnieks, meistars ar zelta rokam). Piecdesmit un
vairak gadus stradajis Janis Briksnis (1907–1956) un vina meita Emma Briksne (1929
–1978), kura savas darba gaitas uzsakusi jau 14 gadu vecuma.
Ka vecaka gadagajuma darbinieces, kuras stradajušas fabrika un ir musu vidu,
minamas Marta Vaciete (dz. 1910) un Milda Ranka (dz. 1910). Abas cienijama vecuma
kundzes darbu fabrika uzsakušas 1933. gada. Ari Martas Vacietes virs Alfreds Vacietis
fabrika nostradajis 29 gadus (karstuves meistars), un Mildas Rankas vira Augusta
Rankas 26 gadu darba mužs veltits fabrikai.
Limbažu stradnieku gimenu dinastijas veido Bobrovu, Udru, Veišu, Medenecku,
Ranku, Nikandrovu, Mašansku dzimtas.
Darba veteranu vidu ir ari fabrikas bijušais galvenais inženieris Talivaldis Rambahs,
kurš daudz veicis ražošanas procesa mehanizacija un darba organizacija, Janis
Krastenbergs, Milda Troics, Nina Bikova, Anna Krastenberga, Ruta Linina, Helmuts
Straubergs un citi. Smagais, fiziski grutais darbs daudziem stradniekiem savulaik ir
augstu novertets un materiali stimulets, pasniedzot dažadus valdibas, rajona vadibas
un iestades apbalvojumus. Cilveku godpratigais veikums atzinigi novertets un uzteikts
ari fabrikas rikotajos pasakumos. Nozimigs ir fabrikas pedeja direktora Modra
Andreikas ieguldijums. Ari tagad, gatavojot jubilejas pasakumus, vinš ar vislielako
atsaucibu tos atbalstija un sniedza savas uzkratas vesturiskas liecibas par “Limbažu
filcu”.
Šis jubilejas pasakums bija sava veida pateicibas apliecinajums visiem, visiem,
kas fabrikai atdevuši kadu dalu sava muža.
Gatavojot izstadi un rakstu, izmantoti Latvijas Valsts vestures arhiva, Valmieras
zonala valsts arhiva un ta Limbažu rajona dokumentu saglabašanas dalas dokumenti,
“Limbažu filca” bijuša direktora M. Andreikas apkopotie materiali un Limbažu muzeja
fotomateriali. Visiem, kas pievienojuši savu artavu kopigajam darbam, liels paldies!
Additional Hints
(Decrypt)
YNG. 2 oremv xnf gvrpnf cnev whzgvrz, nht fghebf.
RAT. 2 ovepurf gung frrxf npebff gur ebbsf, gur gbc pbearef.