Penkule Traditional Geocache
jurisv: problems with keeping in order
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(small)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LV] Penkules baznica un osis (4,3 m)
[EN] Penkulr church and ash-tree (4.3 m)
[LV]
Penkules baznica. 1569. gada 28. februari Kurzemes hercogs izdod rikojumu celt baznicu - "pili uz kalna" (Terveti) un Vecauces pili. Izpildot šo rikojumu, Penkule uzcela pirmo koka baznicu. Pirma Penkules baznica atradas pie Benes robežas netalu no Smuku majam, iepreti Kesteriem un lidzas kadai vecai kapsetai. Šo baznicu deveja par Smuku jeb Apšu baznicu. 1632. gada šo baznicu vel lietoja, bet 1637. gada baznica jau bija dzivibai bistama stavokli. 1654. gada baznica sabrukusi. Jaunu baznicu tagadeja Penkules centra uzcela Tervetes muižas parvaldnieks hercogs E.Birkens 1691. gada. Ta bijusi no mura ar sarkaniem dakstiniem. Bet jau 1697. gada izradijas, ka baznicas tornis ir parak nedrošs, lai turetu divus baznicas zvanus. Par šo torni vel dzirdams 1721. gada, bet jau 1741. gada to vairs nepiemin. Vel 1795. gada atzimets, ka baznica ir no mura ar salmu jumtu un gevele piestiprinati divi zvani. Nav zinams, cik ilgi tur baznica atradusies.
Velakajos gados ir celta treša baznica no koka ar salmu jumtu bez torna. Ši baznica nav ilgi pastavejusi, jo 1865. gada ir uzcelta jauna, pec skaita jau ceturta baznica, bet, iespejams, ka tikai parbuveta esoša ar jaunu torni. Ši baznica iesvetita Ticibas atjaunošanas svetkos 1865. gada 17. oktobri (pec veca stila). Baznicas kapitalais remonts izdarits 1908./1909. gada.
Penkules draudze savas pastavešanas laika vienmer ir bijusi patstaviga. Kadreiz tai ir bijusi sava macitaja vieta, bet rakstitos avotos minets, ka jau 1621. gada baznica bijusi tik talu sakritusi, ka macitajs tur nav varejis uztureties. Kopš 1691. gada Penkules draudzi apkalpoja Kalnamuižas, velak Tervetes draudzes macitajs. Ar 1927. gadu katrai draudzei bija savs pastavigs macitajs. 1934. gada baznica tika kapitali restaureta. Ta tiek pie jaunas altargleznas. Atjaunotas baznicas iesvetišana piedalijies Valsts prezidents A.Kviesis ar kundzi.
Baznicai bijusi liela draudze un regulari notikuši dievkalpojumi. Visos baznicas svetkos lidzdalibu nemis baznicas koris. Kadu laiku par draudzes macitaju kalpoja Valdis Mežezers. Vinš celies no Kalnamuižas, bijis dzejnieks un rakstnieks, rikojis ari rakstnieku vakarus. Kada no tiem piedalijas Fr.Dziesma un Anšlavs Eglitis. 1942. gada uz macitaja ievešanu amata bija ieradusies rakstniece Zenta Maurina.
2. pasaules kara laika vajadzeja nodot krasaina metala izstradajumus, lika nonemt ari baznicas zvanu. Pirmo paveli par zvana nonemšanu centas nokluset. Pec atkartotas paveles pagasts pazinoja, ka ta riciba nav iericu, ar kuru palidzibu zvanu varetu nonemt no torna. Tad atbrauca vacu vienibas, kas to nonema un aizveda.
20. gs. 60-os gados draudze parstaja darboties. Baznicu izmantoja graudu glabašanai. Baznicai un tornim bija nepieciešams remonts. Torni neviens nenemas labot, tapec to ar traktora palidzibu novilka zeme. Ta ka skolai nebija savas sporta nodarbibu telpas, tad 1965. gada bijušas Penkules baznicas telpas ierikoja sporta zali, kuru izmantoja gan skolas, gan ciema sportisti. Ar 1994. gadu baznicu skola atdeva atpakal draudzei, kas uzsaka baznicas un torna atjaunošanas darbus.
Penkules baznica ir evangeliski luteriska baznica. Tai ir ipatnejs altara veidojums - altarim ir jastav uz austrumiem, bet tas stav uz ziemeliem. Penkules baznicas altara glezna ir saglabajusies un atrodas Rundales pils muzeja. To gleznojis Atis Grunde, izmeri 165 x110,4 cm. Glezna attelota Jezus Kristus augšamcelšanas.
1998. gada tika atjaunotas baznicas durvis. 1998. gada 16. decembri baznicas tornis tika uzcelts no jauna.
Additional Hints
(Decrypt)
pbaperngr