-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(regular)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LAT] Slepnis ir standarta izmera kastite ar visiem ierastajiem piederumiem un dažam lietinam apmainai. Slepnis atrodas uz viena no vairakiem angariem.
[ENG] Cache is standart box with pencil, sharpener, logbook and some items for trade. Cache is on one of the many big angars.
[LAT] Pie slepna diezgan tuvu var piebraukt (vismaz vareja, kad ievietoju šeit slepni) ar mašinu. Ta ka deres ari slinkajiem :)
Sakotneji Latvija lielakie aviacijas lidlauki bija Riga, Liepaja, Daugavpili, Ventspili, un Jelgava. Neskaitot šos lidlaukus, bija izveidoti ari vairaki nolaišanas laukumi - Tukuma, Rezekne, Valmiera, Ramava un citur. Šo nosešanas laukumu merkis bija noslept latviešu lidmašinas, kad Padomju karaspeks iebruktu Latvija. Kad 1940. gada 17. junija padomju karaspeks ienema Latvijas lielakos lidlaukus, visas latviešu lidmašinas tika izvietotas daudzajos nosešanas laukumos visa Latvija. Tikai 1947. gada Tukuma lidlauks tika paplašinats, un tam tika iedalitas papildus zemes platibas.
Tukuma lidlauka atradas PSRS armijas 23543. PSRS dala. Tas kodolierocu noliktavas tika ierikotas lidlauka teritorija netalu no Rigas - Ventspils šosejas. Teritorijas nožogojums, priežu audze un maskešanas tikli slepa militaro objektu no apkartejo acim, divi uzceltie arkveida dzelzsbetona bunkuri tika apberti ar biezu zemes kartu, kura iestadija priedes. Bunkuru vidus telpa atradas klimata nodrošinašanas, autonomas elektro barošanas un kontroles ierices, jo kodolgalvinu glabatavas jabut +20°C temperaturai un pastavigam mitrumam. Ja ievero visus noteikumus, kodolierices var glabat 10 gadus, pec tam tas janogada izgatavotajam un to vieta atgada citas.
Lidlauka atseviškaja karaspeka dala dienošie tika saukti par "kurlmemajiem". Stingras slepenibas instrukcijas, parakstitie solijumi neizpaust valsts noslepumu, bargie sodi par dzimtenes nodevibu, kas draudeja šaja karaspeka dala iesauktajiem, ierobežoja saskarsmes iespejas ar apkartejiem. Nepiederigas personas dalas teritorija nedriksteja atrasties. Lielako dalu no svarigiem kara objektiem parasti buveja kara celtnieki. Tukuma betona bunkurs, kuros tika izvietotas kodolgalvinas un bumbas, cela paši dalas kareivji - saimnieciska karta.
Isi pirms PSRS sabrukuma kodolgalvinas no Tukuma izveda. Talak publicetais ir karaspeka dalas dienejošo militarpersonu stastitais, lai ari uzvardus autori drošibas del izpaust nevar. Ta ka atstastijums tapis velak, ne viss taja varetu but precizs: "Apmeram 1.5 ha teritorijas apsardzi nodrošinaja dzelondrašu žogs, signalizacijas «Sosna» iekartas, fotoelementi, telekameras un vados plustoša elektriska strava. Aiz pirma žoga atradas signalraketes, kajnieku un prettanku minu lauks. Noliktavu durvis blokeja kodetas sledzenes. Piecdesmit metru attaluma no kodolladinu novietnem - angariem - bija novietotas 5 tonnas spragstvielu, lai vajadzibas gadijuma varetu noliktavas uzspridzinat. Pašas noliktavas bija specigi kumulativo spragstvielu KZ-6 tipa ladini.
Tukuma noliktavam kodolierocus piegadaja ar vilcienu masketa parasta precu vagona no Sebežas strategisko ierocu noliktavam. Naktis tos izkrava bijušaja Jaunsatu grants karjera pie Tukuma un ar speciali aprikotam automašinam ZIL-157 un URAL atveda uz lidlauka noliktavam. Transportešana notika nakts laika, kad visus blakuscelus blokeja VDK.
Karaspeka dala dieneja sardzes karaviri. Visi darbinieki, kam bija atlauja darboties ar kodolierociem, bija apmaciti Krievija, kur vini apguva kodolfiziku un ierocu uzbuvi. Personas, kam bija dota atlauja darboties ar kodolgalvinam, veidoja divas brigades. Katra brigade bija cetras grupas, un katra grupa cetri cilveki. Katram cilvekam bija noteikts uzdevums darbam ar kodolgalvinam. Viens stradaja tikai ar kodiem, otrs ar radio iericem, trešais ar elektriskajiem detonatoriem. Cits veica profilakses darbus un izjauca vai atkonserveja ietaises. Visam kodoliericem noteiktos laikos vajadzeja veikt reglamenta paredzetos darbus. Raketem, virszemes bumbam - vienreiz gada, juras bumbam - reizi divos gados. Reglamenta darbus veica speciala automašina ZIL-157. Šo darbu laika mainija bumbu iedarbinašanas šifrus. Šifrus atveda cilveks no Maskavas. Viena šifru pakete tika glabata pie dalas komandiera, otra - pie Baltijas kara apgabala dislocetas 15.GSA komandiera pirma vietnieka Riga..." .
""Gaiss - zeme" tipa raketes X-28, kuru garums bija 4,5 m un apkartmers 560 mm, ievietoja TK-43 ladinu ar cetriem elektriskajiem detonatoriem. Raketes X-28 bija domatas radiolokacijas staciju iznicinašanai. Ap 75 km attaluma no radiolokacijas stacijas lidmašinas palaista rakete neliela augstuma, pielagojoties reljefam, speja pec izstarojuma to atrast un iznicinat. Karaspeka dala bija visu izvietoto ierocu maketi. Macibu laika bumbas un raketes speciala komanda aizveda lidz lidmašinam, piestiprinaja un nodeva lidotaju parzina. Macibu ieroci no kaujas ierociem atškiras tikai ar spragstošo ladinu. Macibu laika lidmašinas lidoja uz atommerkpoligonu «Lunec» Baltkrievijas PSR teritorija, kur nometa macibu bumbas vai palaida raketes. Pec macibu beigam visas uzspragušo iericu atliekas un nespragušas ierices poligona savaca speciala komanda, lai tas nenoklutu nevelamu personu rokas. Visas bumbas un raketes bija aprikotas ar pašiznicinašanas ietaisem gadijumam, ja notiktu neseja avarija vai kada cita nelaime. Instrukcijas bija noteikts, ka ienaidnieka teritorija raketes un bumbas ar parasto spradzienu iznicinat nedrikst, tikai ar kodolspradzienu. Ja bumbas RX-26, RX-40, RX-42 tika nomestas un kaut kadu iemeslu del neuzspraga, pec divam minutem tas pašiznicinajas. Bumbam RX-40, RX-42 ar specialu bloku, ko sauca par reaktoru, vareja regulet spradziena jaudu.
"Apkalpespersonals bija slikti aizsargats pret kodolierocu izstaroto radiaciju. Pirmas atombumbas X-407 radiacijas zina bija loti „netiras". Bumbu izdalita specifiska smarža nebija salidzinama ne ar vienu no mums zinamam smaržam. Lai reglamenta darbu laika izvairitos no statiskas elektribas, personals apvilka kokvilnas drebes. Rakešu profilakses laika notika pilniga to izjaukšana un bloku parbaude ar specialiem manipulatoriem RSK-25 un TAKT-51. Tukuma noliktavas glabato kodolladinu, ko ievietoja raketes, svars bija 52 kg."
"Pec PSRS sabrukuma "kurlmemajiem" ir iespeja atgut dzirdi un valodu, izteikt bažas par savu sagandeto veselibu, stradajot šajas karaspeka dalas, kur par cilveku, atškiriba no raketes, rupejušies visai maz. No ta var secinat, ka daudzi un dažadi masu iznicinašanas lidzekli bieži un liela daudzuma atradušies mums tepat, blakus. Mes pat nenojautam, kadas briesmas draudeja no daudzam karaspeka dalam Latvija un joprojam draud no Latvijas pierobežas dislocetam Krievijas Sebežas kodolierocu noliktavam nejaušas avarijas gadijuma."
Nesen kads cilveks, kas bija cieši saistits ar lidlauku (bijušais darbinieks?), ir padalijies ar seviški slepenu informaciju.
Proti, vinš zinot, ka Tukuma lidlauka teritorija norakta atomraketes kodolgalvina. Ta esot Krievijas armijas specdienestu "davanina", 90. gados atstajot lildlauku. Virs apgalvoja, ka esot apdraudeto vietu apmeklejis ar radiacijas meritaju un radijumi bijuši neparprotami - radiacijas limenis paaugstinats. Bet kas vel bušot tad, kad kodolgalvinas caula sadalisies?!
Lai neiemalditos slegtaja civilaja lidlauka, pievienoju bildi piebraukšanai!
[ENG] Cache is hidden in ex military airport of Tukums. Till year 1990 there was nuclear weapons warehouse.
Nuclear weapons are moved away after USSR collapse.
See the photo, so you can find the right way to cache!
Additional Hints
(Decrypt)
[LAT] Nhtfn iryirr ivef qheivvz ve thzvwn
[ENG] Ba gur gbc bs gur natne gurer vf n ehoore