-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(micro)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
LAT : Kešs ir 35mm foto filminas karbina. iekša ir zimulis un logook`s.
ENG: Cache is 35mm film canister. contains a pencil and logbook.
Jau 19. gs. beigas Riga apsprieda domu par Zoologiska darza izveidošanu, bet pilsetas valde atzina, ka zoologiskais darzs butu "greznumlieta".
1907. gada julija Rigas pilsetas valdes dokumentos paradijas jauna lieta – "Zoologiska darza atveršana Riga".
1908. gada 29.septembri apstiprinaja biedribas "Rigas Zoologiskais darzs" statutus. Biedriba uznemas lidzeklu vakšanu un organizatoriskos darbus.
1911. gada 13. aprili starp Rigas pilsetas valdi un biedribu "Rigas Zoologiskais darzs" nosledza ligumu. Biedribas pienakums bija atvert Zoologisko darzu publikai ne velak ka pec pieciem gadiem, un nodrošinat vismaz 75 dzivnieku sugu eksponešanu.
Darza veidotaji uzskatija, ka vinu galvenais uzdevums ir radit apmekletajiem vietejos, merenas joslas zverus un putnus, svešzemju dzivniekiem ieradot otro vietu.
Par Zoologiska darza dzimšanas dienu kluva1912. gada 14. oktobris, kad pilsetas domnieks E. Betihers, pilsetas meža inženieris E.Ostvalds un Biedribas priekšsedetajs F.Bahs apstaigaja darzu un parakstija aktu. Akta konstatets, ka jaundibinataja zoologiskaja darza ir pat vairak dzivnieku, neka nepieciešams ta oficialai atveršanai. Tolaik Rigas Zoologiskaja darza vareja iepazities ar 88 sugu dzivniekiem.
Zoologiska darza planu izveidoja Georgs Kufalts, ekas projekteja arhitekts Hermanis Zeiberlihs.
Zoodarza kolektiva bija 10 dzivnieku sargi un 13 citi darbinieki. Darza valdi vadija macits zoologs, virsskolotajs Karlis Greve.
Ieejas bilešu cenas: pieaugušajiem svetdienas 20 kapeikas, darbdienas 25 kap., berniem lidz 15 gadu vecumam 10 kap., bet klasei skolotaja pavadiba 5 kap. no personas.
Laika no 1913. lidz 1915. gadam atkartoti, ar papildinajumiem, izdeva Karla Greve sastadito „Vadoni pa zoologisko darzu Riga” latviešu, vacu un krievu valodas.
Zoologiska darza valstiski svarigo nozimi apliecina taja publicetais goda biedru saraksts:
Vidzemes gubernators N.A. Zvegincovs,
Pilsetas galva G. Armisteds,
Pilsetas darzu direktors G. Kufalts,
Pilsetas galva W. fon Bulmeriks,
Direktors valsts padomnieks G. Šveders,
F. fon Falc-Feina kungs, Askanija Nova, Krima.
1914. gada biedriba bija jau tris simti muža biedru, pateicoties sabiedribas atbalstam, uzceltas daudzas ekas. Vairak vai mazak parbuvetas lidz musdienam saglabajušas kantora eka (uzbuveta par Virses kundzes naudu), galvenie varti ar kases naminiem, zilonu maja (ar Zirina kunga un Hibnera firmas gadibu), pertiku maja (finansejis komercpadomnieks Fogelzanga kungs u.c.), kafejnica ezera krasta, restorans (tagad akvarijs un Latvijas abinieku un rapulu ekspozicija), maza kase (20. un 21. gadsimtu mija insektarijs), u.c. Ilgus gadus kalpoja ari krokodilu maja (nojaukta 2004.gada). Nav saglabajusies sena lauvu grota, plesigo putnu mitne, lacu sprosts u.c.
Pirms I Pasaules kara zoologiska darza nekustamas mantas vertiba bija 130 000 rublu, bet dzivnieku vertiba 42 000.
Sakoties karam, Zoologiska darza finansialais stavoklis strauji pasliktinajas un kluva kritisks. Septinus zoodarza darbiniekus iesauca armija, darzu un biedribu atstaja visi Vacijas pavalstnieki. Biedribas padome nolema atlikt visu planoto buvju celtniecibu un lugt pilsetas valdei atbalstit zoologisko darzu. Pilsetas valde pieškira zoodarzam ikmeneša pabalstu lidz tukstoš rubliem menesi. 1915. gada septembri partrauca tramvaju kustibu uz Keizarmežu un katastrofali saruka zoodarza apmekletaju skaits. Pilsetas valde pabalstu nepalielinaja, bet 1916. gada marta vispar partrauca ta izsniegšanu. Dalu no dzivniekiem pardeva, dalu likvideja. Darza valde aicinaja sabiedribu ziedot. Komerciju padomnieks Guseva kungs uznemas visus izdevumus darza lepnuma sumbra uzturešanai, kads anonims kungs materiali atbalstija „sniega panteras” uzturešanu, bet vairakas damas savu naudu ziedoja iemilotas mežacukas Trinas vajadzibam. Katrs ziedojis ko var – Krossa kundze – malku, maizes ceptuve „Samsons, Rikkerts un Ko” – 25 pudus maizes drupatu, Angelbeka un Mencendorfa firmas – risus un rozines, utt.
Entuziasma pilna direktora Karla Greve dzive pec smagas slimibas apravas 1916. gada 17.aprili.
Zoologiskais darzs izmisigi pulejas izdzivot lidz 1917. gada beigam. Šaja gada Riga ienaca vacu armija, 37 vertigakie dzivnieki tika aizvesti uz Vaciju. Novembri ziedojumu vakšanu partrauca. Vel dažus gadus cereja darzu atjaunot, teritoriju apsargaja un daudzmaz uztureja kartiba.
Additional Hints
(Decrypt)
YNG: cvr žbtn, zntargvfxf.
RAT: arne gur srapr, zntargvp.