Seasick Traditional Geocache
-
Difficulty:
-
-
Terrain:
-
Size: 
(regular)
Please note Use of geocaching.com services is subject to the terms and conditions
in our disclaimer.
[LV] Cache novietots uz rietumu mola, eka kura kadreiz izmantota,
visticamak, ostas aizsardzibai.
Pieklut var veicot apmerma 300 m peldi no Ziemelu mola vai ar kadu
peldlidzekli. Piebraucot pie ieejas ir jatiek kadus 1 -1,5 m virs
juras limena - peldot to bus gruti izdarit(bet ka redzams dazi so
cellu ir pieveikusi :) ). Ja nolemsiet peldlidzekli novietot uz
mola, tad no tas puses naksies uzrapties pa vecu betona sienu kadus
5 - 6 m (siena izdrupuši robi un viegli iekerties) un tad jarapas
leja uz ieeju. Iesaku doties uz turieni vairaku cilveku kompanija
drošibas pec :) Uzmanieties ari no kaijam, jo vinas neizlikas diži
priecigas mani ieraugot :D
[ENG] Cache located on the west
breakwater, in a building which was used, most likely, for the
port security. Access to the cache 300 m swim from the North
breakwater or with some sailing gear. Entrance is about 1 -1.5
m above sea level - the swining will be difficult to do so. If
choose to put your swining gear on the breakwater, then from
this side will have to climb old concrete wall about 5 - 6 m
(wall has gaps and is easily to catch) and then have to climb
down to entrance. I suggest to go there in a company to be
secure:) Be careful also of seagulls, as they were cheerful to
see me: D
Ostas vesture
Pirmas rakstiskas zinas par Livas (tagad Liepajas) ostu paradas
1263.gada, kad ta piemineta ka biskapa ipašums. Osta atradusies
Livas upes lejtece, kas jura ietecejusi tagadejo Ziemelu kapu
rajona. Livas upe vairakkart mainijusi savu grivu un pedeja Livas
ostas atrašanas vieta bijusi starp tagadejam Vitolu un Auseklu
ielam. Livas upei aizserejot, ap 1640.gadu Liepaja bija palikusi
bez ostas. Pateicoties saimnieciskas dzives uzplaukumam,
17.gadsimta beigas tika uzsakta ostas izbuve. Pirmo ostas izbuves
projektu 1697.gada augusta apstiprinaja Polijas karalis Sigismunds
Augusts un ta paša gada 3.oktobri sakas ostas izbuve, iedzenot
pirmo pali tagadeja Tirdzniecibas kanala rajona. Ostas izbuve
veicinaja kugošanu un 1700.gada ostu apmekleja jau ap 100 kugiem.
No Liepajas eksporteja labibu, kokmaterialus, adas un citas
lauksaimniecibas preces, bet importeja sali, silkes, celtniecibas
materialus, metalizstradajumus un citas preces. 1795.gada pec
Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas imperijai ilgu laiku
osta butiskas izmainas nenotika. Tikai 1858.gada tika izstradats
ostas paplašinašanas un rekonstrukcijas plans, kura realizacija
sakas 1861.gada un ka rezultata pagarinaja molus, ostas kanala
malas izbuveja krastmalas un kugu cela dzilums sasniedza 6,4m.
1868.gada saka darboties Liepajas baka, kura strada vel šodien.
Baka buveta no cuguna konusiem, kas izgatavoti Liepaja A. Meinharda
lietuve, bet bakas lukturis tika atvests no Anglijas, no bralu
Cansu rupnicas. Ar Liepajas- Romnu dzelzcela linijas atklašanu
1871.gada sakas jauns Liepajas ostas un pilsetas attistibas posms.
80-tajos gados izraka un izbuveja Ziemas ostu un Ziemelu un
Dienvidu precu stacijas, kur apstradaja 300 vagonus diena.
Vislielakie darbi ostas izbuve notikuši laika no 1891.gada lidz
1904.gadam. Šaja laika izbuveja Karostas kompleksu, kura ietilpa
ari jauns ostas kanals un baseins, kugu remontbaze ar sausajiem un
peldošajiem dokiem un remontdarbnicam un izgriežamo (O. Kalpaka)
tiltu. Šaja perioda molu un vilnlaužu buvei izmantots 12 000 betona
masivi, 114 000 kub.m akmens, 40 000 kub.m smilts, 18 000 kub.m
grants, 80 000 tn cementa. Buvdarbos bija iesaistiti 8 tvaikoni, 70
dažada cita tipa kugi un liellaivas. Ostas moli un vilnlauži kalpo
vel šodien un saglabajušies tada pat izskata, iznemot 1997.gada
kapitali izremonteto Dienvidu molu. Ostas dzilums pec izbuves
sasniedza 9- 10 metrus. 20.gadsimta sakuma Liepaja bija viena no
piecam lielakajam Krievijas imperijas ostam, kopa ar Peterburgu,
Odesu, Tallinu un Rigu. Lidz ar ostas izbuvi, tirdzniecibas un kugu
apgrozijuma palielinašanos, auga Liepajas pilseta un tas
rupnieciba. Ja 1860.gada Liepaja dzivoja ap 10 000 cilveku, tad
1914.gada iedzivotaju skaits sasniedza 100 000. No 1871.gada lidz
1914.gadam tirdzniecibas apgrozijums osta bija pieaudzis 50 reizes.
Attistoties ostai, pieauga osta ienakušo kugu skaits. Ja no
1861.gada lidz 1865.gadam Liepaja videji ienaca 215 kugi gada, tad
pec dzelzcela atklašanas jau videji 465 kugi gada. No 1896.gada
lidz 1900.gadam videji gada ostu apmekleja 2 010 kugi un Liepajas
osta bija kluvusi par ieverojamu Krievijas eksporta ostu. Galvenas
eksportpreces bija tradicionalas: labiba, kokmateriali un dažadi
lauksaimniecibas produkti. Imports bija ieverojami mazaks un caur
Liepajas ostu ieveda sali, mineralmeslojumu, metalu un
metalizstradajumus, mašinas, akmenogles, kokvilnu, kolonialpreces.
20.gadsimta sakuma Liepaja kluva par ieverojamu Austrumeiropas
emigrantu izcelošanas punktu. Lidz 1.pasaules karam caur Liepaju
videji gada emigreja ap 40 000 cilveku. Šaja laika darbojas kugu
satiksmes linija Liepaja- Nujorka- Halifaksa, kura tika atjaunota
pec 1.pasaules kara un funkcioneja lidz 1924.gadam.Piemers Liepajas
ostas aktivitatei: 1913.gada ostu apmeklejuši 1 738 kugi un osta
parkrautas 1 548 119 tn kravas, 5 938 zirgi, 7 aitas, 2 suni, 2
sabuli, 465 060 spaini spirts, no Liepajas izbraukuši 70 732
emigranti. Pec 1.pasaules kara neatkarigas Latvijas laika Krievijas
tranzits caur Liepaju krasi samazinajas, lidz ar to samazinajas ari
kugu un kravu apgrozijums osta. Lidz 1929.gadam videjais kravu
apgrozijums bija 240 000 tn gada. Pec 1934.gada sakoties Latvijas
ekonomikas augšupejai uzlabojas ari situacija Liepajas osta.
Eksporta vertiba 1938.gada sasniedza 33,6 milj. latu pret 3,3 milj.
latu 1933.gada, bet importa vertiba sasniedza 14,2 milj. latu pret
6.3 milj. latu 1933.gada. Lai rosinatu ekonomisko aktivitati
Liepajas osta, 1931.gada tai tika pieškirts brivostas statuss. Pec
2.pasaules kara uzreiz atsakas ostas darbiba, jo ostas saimnieciba
bija cietusi nedaudz. 1946.gada osta ienaca 207 kugi un tika
apstradati 434 600 tn kravu. 1951.gada Liepajas osta ka
tirdzniecibas osta tika slegta un to izmantoja tikai militaram
vajadzibam un ari ka zvejas ostu. 1956.gada beigas neliela ostas
dala (Ziemas osta un dala Brivostas) tika atjaunota tirdzniecibas
ostas darbiba ar tiesibam ienakt tikai padomju kugiem. Aktivakaja-
1966.gada te tika apstradatas 1 5... tn kravas. 1967.gada
tirdzniecibas osta atkal tika slegta un osta pilniba tika nodota
PSRS Juras kara flotei. Civila aprite tika atstata tikai neliela
dala Tirdzniecibas kanala, kur darbojas Liepajas Okeana zvejas
flotes baze un zvejnieku kooperativa saimnieciba “Bolševiks”, velak
“Kursa”. Tikai 1991.gada pec Latvijas valstiskas neatkaribas
atgušanas Liepajas osta tika izveidota civila administracija-
Liepajas ostas parvalde, kur par parvaldnieku lidz šai dienai
strada talbraucejs kapteinis Aivars Boja. Pec gandriz 50 gadus ilga
partraukuma 1992.gada 1.janvari, atjaunotaja Liepajas osta ienaca
pirmais arvalstu tirdzniecibas kugis, zem Polijas karoga peldošais
kugis “Hainovka”, kurš Liepajas Ellas ekstrakcijas rupnica saražoto
spraukumu kravu nogadaja Danija, lidz ar to atverdams jaunu lappusi
Liepajas ostas attistibas vesture. 1992.gada Liepajas ostu
apmekleja 63 kugi un te tika apstradatas pirmas 100 000 tn kravas.
Jaatzime, ka lidz 1994.gada 31.augustam Liepajas osta bija vel
Krievijas Juras kara flotes baze un tas loti sarežgija ostas
infrastrukturas attistibu un kravu piesaisti, jo Krievijas
apsaimniekotajas infrastruktura: piestatnes, teritoriju segumi,
autoceli un dzelzceli pec to pilnigas parejas Liepajas ostas riciba
bija loti slikta tehniska stavokli. Ostas akvatorija bija
pielužnota ar nogrimušiem un pus nogrimušiem Krievijas Juras kara
flotes kugiem un zemudenem. Sakas intensivs darbs ostas
infrastrukturas un komunikaciju sakartošana. Jaatzime, ka Liepajas
osta gaja savdabigu attistibas celu. Parnemot ostu civila aprite,
ne Latvijas valstij, ne Liepajas pašvaldibai nebija lidzekli ostas
piestatnu remontam, infrastrukturas rekonstrukcijai un izbuvei.
Tadel tika pienemts lemums: iziret atseviškas ostas piestatnes vai
piestatnu grupas firmam, lai tas uzsak ar ostas darbibu saistito
biznesu, saviem lidzekliem sakarto piestatnes un attista sev
nepieciešamo infrastrukturu, bet reali nomas maksu uzsak maksat
tikai pec tam, kad ar to bus nosegti firmas izdevumi ostas
infrastrukturas sakartošana. Ka pirmo iedigli tirdzniecibas ostas
darbibas atjaunošanai var uzskatit bijušas Liepajas okeana zvejas
flotes bazes zivju ostu (vai kravu rajonu)- velak uznemumu
“Piemare”, kur jau 1991.gada saka apstradat kokmaterialu kravas.
Taja paša gada osta saka stradat firma “Duna”, bet 1993.gada-
firmas “Terrabalt” un “Trans Liepaja”, tagad- “Liepajas Osta LM”.
Pašlaik Liepajas osta strada 15 stividorkompanijas, 14 kugu
agentešanas firmas. Svarigs notikums ostas attistiba ir Liepajas
Specialas Ekonomiskas Zonas izveide. Liepajas Specialas Ekonomiskas
Zona tiek izveidota ar merki attistit un veicinat tirdzniecibu,
rupniecibu, kugniecibu un gaisa satiksmi, ka ari starptautisko
precu apmainu caur Latviju. Liepajas Specialas Ekonomiskas Zona
savu darbibu sak 1997. gada 18. marta, parnemot Liepajas ostas
parvaldes uzdevumus un saistibas. Isa laika tika realizeti vairaki
ieverojami investiciju projekti, kas nodrošinaja ostas darbibas
uzlabošanu. Starp tiem var pieminet 1997.gada veikto ostas Dienvidu
mola kapitalo remontu, kas liela mera partrauca ostas akvatorija
pieserejumu ar smiltim, 1998.gada veikto ostas auto ieved cela
buvi, kas nodrošinaja smaga autotransporta plusmas novirzišanu uz
ostu neskarot dzivojamos rajonus. 1999.gada tiek realizeta ostas
kugu celu un ostas akvatorijas padzilinašanas 1.karta, kas
nodrošinaja iespeju vairakas ostas piestatnes pienemt kugus ar
maksimalo iegrimi lidz 9.5 m. 2002. gada ar Valsts Investiciju
Programmas atbalstu tiek uzbuvetas ar naftu piesarnoto udenu
attirišanas iekartas, lidz ar to nodrošinot starptautiskajam vides
prasibam atbilstošu kugu apkalpošanu. 2004. gada ar Danijas Vides
aizsardzibas agenturas finansialu atbalstu tiek realizeta ar naftu
piesarnoto udenu attirišanas iekartu modernizacija. Tehniskas
palidzibas projekta ietvaros tiek veikta iekartu vadibas un
kontroles procesu automatizacija, ka rezultata Liepaja tiek
izveidotas vienas no Baltija juras regiona modernakajam ar naftu
piesarnoto udenu attirišanas iekartam. 2004. gada tiek sakta
verieniga ostas transporta infrastrukturas attistiba projekta
realizacija. Zem nosaukuma „Liepajas ostas pievadceli” ir apvienota
verieniga ostas dzelzcela infrastrukturas attistiba, ostas auto
ieved cela 2. kartas buvnieciba un Karostas izgriežama tilta
rekonstrukcija. Minetais projekts tiek finansets no ES Kohezijas
fonda, Valsts budžeta, Liepajas SEZ parvaldes un Liepajas Domes
lidzekliem. Sagatavošanas stadija ir Liepajas ostas Karostas kanala
piesarnojuma likvidacijas un ostas vilnlaužu rekonstrukcijas
projekti. Veiktais organizatoriskais un tehniskais darbs ir
nodrošinajis strauju Liepajas ostas konkuretspejas pieaugumu, kas,
savukart, atainojas kravu apgrozijuma pieauguma. Ja 1992.gada
Liepajas osta parkrava 100 tukst. tonnu kravas, tad 1994.gada tika
sasniegts pirmais miljons, 1997.gada jau vairak ka divi miljoni,
2001.gada – vairak ka tris miljoni, bet 2002.gada ostas kravu
apgrozijums ir jau vairak ka cetri miljoni tonnu gada. Šodien ostas
potencials ne tuvu nav izsmelts. Pašlaik Liepajas osta vairak
atgadina lielu buvlaukumu: tiek rekonstruetas un izbuvetas jaunas
kugu piestatnes, buveti jauni kravu laukumi un terminali, veidoti
jauni ostas infrastrukturas elementi. Tas rada parliecibu, ka ari
turpmak Liepajas ostas attistibas tempi bus ar pozitivu pieaugumu
Additional Hints
(Decrypt)
[LV]Fxhefgravf/iragvynpvwnf šnugn, fvran. mvrzryh fcnean :Q
[ENG] Puvzarl / iragvyngvba funsg va jnyy. abegu jvat: Q