Tagadeja Rindas luteranu baznicas mura baznica eka celta no 1833. lidz 1835. gadam. To lika uzcelt barons Krals Otto fon Bers. Taa ir neogotisku formu mura celtne, kurai izmantoti Kurzemes baznicu arhitekturaa ne tik bieži sastopami materiaali sienam– plesti laukakmeni, sturu apdarei - sarkani kiegeli. Baznicas ieeju akcentee slaids tornis, kas celts 1904.gada, bet ekas sturos nelielam dekorativam piramidaam lidzigi torniši. 1835. gada 10. novembri baznica tikusi iesvetita. Diemžeel kokgriezumu un galdnieku vaardi nav zinami. 1877.gada baznica paplašinaata par trešdalju, ta iegustot 400 vietas.
Rindas baznicas lielakais lepnums ir tas senais interjers. Tas ir daudz vecaks par pašiem baznicas muriem, jo parvietots no iepriekšejas baznicas. Taja labi saglabati visi senie koka priekšmeti, kas darinati jau 1744. gada baznicas vajadzibam: altaris, kancele, sakristejas durvis, ka ari 1747. gada izgatavota dievmaizišu karbina, bikeris un škivitis (patena). Visi šie priekšmeti pauž izteiktu baroka kulturas formu estetiku. Melni krasotais altaris papildinats ar krašniem zeltita kokgriezuma ornamentiem. Altara centra ievietota glezna "Kristus pie krusta". Ka grezna mebele baznicas interjera ieklaujas ar dzilam profillistem un evangelistu gleznam rotataa kancele ar makslinieciskiem, zeltitiem rotajumiem.
Ieveribas cieniga ir sakristejas durvju metalkaluma aizdare- viens no senakajiem automatiskas sledzenes (ko tauta sauc par šleperi) mehanisma priekšteciem, kads sastopams Baltijas arhitektura.
1841. gada Rindas baznica uzstadits zvans, kuru lejis pirmais latviešu tautibas zvanu lejejs Ulrihs Johans (Janis) Kleinšmits. Zvana svars bija 50 kg. Šis ir viens no pirmajiem zvaniem, kura teksts ierakstits latviešu valodaa:
"Popes un Ances cienigs dzimtskungs Karl Otto von Behr kas šo Dieva namu pabeidzis uztaisit 1835.gada savus laudis šurp aicinat šo pulkstenu ir devis caur uguns liesmam esmu liets 1841.gada no šis latviešu draudzes berna Ulrich Jochann Kleinschmiht, kas Rinde ir dzimis 1773.gada."
Diemžel zvans nav saglabajies, jo 1. pasaules kara laika aizvests uz Krieviju, un nav atguts.
Baznicas lepnums ir ergeles, ko 1854. (1852) gada darinajis Karls Bitners, bet 2005.gada restaureja Ugales ergelmeistars Janis Kalnins.
[ENG] Rinda Lutheran church was built in 1833-1835. Neogothic style, built from stones, which quite unsual to this region. Interior is much older (from 1744) than church itself, its inherited from old church. Church bell is one of the first ones which had inscriptions in Latvian.