Aicinu mazliet iepazīt Jaunjelgavu, kurai ir sena vēsture. 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības.
Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gs.), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gs.), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.–19. gs.). Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).
1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt — "Jaunā pilsēta"), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu.
Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces un liela daļa no precēm tika pārvadāta pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.
Lai atrastu slēpni jāapmeklē 7 vietas un jāiegūst vērtības, kuru kopsummu jāievada čekerī, lai iegūtu gala koordinātas.
1.Vēsturiskais centrs (Telefona Nr.uz metāla soliņa atzveltnes. Visi 11 cipari!)
Jelgavas un Rātūža ielu apkaimē saglabājies kādreizējais ielu plānojums, kas veido noslēgtus apbūves kvartālus. Jaunjelgavā ir luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu baznīcas. Viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem ir 1912. g. jūgendstila formās būvētais pilsētas rātsnams. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no piecām sinagogām.
2. Baptistu dievnams (Matemātiskās izteiksmes rezultāts no skaitļiem uz metāla kastes (XXXX - 44)
Vairāk nekā gadsimtu Jaunjelgavā darbojas baptistu draudze. Baznīca uzcelta 1897. gadā. Padomju okupācijas gados taā bija skolas ēka. Draudzes nams savu ēku atguva 1989. gadā. Telpai skaista koka apdare.
3. Teodors Hermanovskis (Kurā datumā atklāts piemineklis)
Teodors Hermanovskis (1883. gada 14. februāris — 1964. gada 3. maijs) bija latviešu inženieris un valstsvīrs. Latvijas Pagaidu valdības pirmais satiksmes un darbu ministrs. Viens no funkcionālisma aizsācējiem Latvijā.
4. Baltā kaza (Betona pakāpienu skaits un Daugavas pusi)
Pārceltuve pāri Daugavai no Jaunjelgavas uz Skrīveriem
5. Par Latviju (Pakāpienu skaits (nepāra skaitlis))
Lai mūžam nerimst Lāčplēša gars! Brīvības cīņas 1918.-1920. gadā — tā ir bijusi vēsturē vienīgā reize, kad latviešu karavīrs ir cīnījies savā formas tērpā un par savu valsti. Šajā vietā apskatāmi Jaunjelgavas apkārtnē dzimušie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.
6. Katoļu baznīca (Apaļo logu skaits ēkas fasādē)
Sākotnēji Jaunjelgavā ir bijusi 1818. gadā celta koka kapela, kas bijusi veltīta Svētā Ignācija godam un administratīvi atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā.
Pašreizējo baznīcu Svētā Krusta godam uzcēla Skaistkalnes prāvests Augustīns Luško 1902. gadā vecās koka kapelas vietā. Pie dievnama tika uzbūvēta arī plebānija un vāgūzis. Pirmajā pasaules kara laikā baznīca un plebānija tika nopostītas, bet līdz 1929. gadam tās atjaunojis Kurmenes baznīcas prāvests J. Jassas pēc saglabātā baznīcas plāna
7. Baltā baznīca. Vertikālo dēlīšu skaits iebraucamajos vārtos (vārtu pašlaik nav, vērtība ir 24)
Tagadējā Jaunjelgavas luterāņu baznīca - unikāla ar to, ka uzcelta padomju varas laikā.
1947. gada 30. aprīlī luterāņu draudzi piemeklēja nelaime - dievnams nodega. Sadega viss, ieskaitot ērģeles, kuras bija trešās labākās Eiropā. Palika viens zvans un altārglezna, kuru izglāba draudzes locekle Z.Viļčuka.
Kādu laiku dievkalpojumi notika baznīcas drupās. Kad dievnama drupas saspridzināja, draudze dievkalpojumus noturēja baptistu un pareizticīgo baznīcās.
Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās Jaunjelgavā kalpošanu uzsāka mācītājs Mārtiņš Kārtiņš (trešais no labās), kurš ierosināja celt jaunu dievnamu. Apbūves gabals tika piešķirts pilsētas nomalē pie kapsētas. Ar lielām grūtībām tika apstiprināts Siliņa kunga projekts.
Nojaucot vecas mājas un izzāģējot kapsētā kokus, draudze sagādāja būvmateriālus.
1957. gada aprīlī - Baltajā svētdienā notika jaunās baznīcas iesvētīšana arhibīskapa Gustava Tūra vadībā.
Baznīcu nosauca par Mārtiņa Balto baznīcu.
Jūs varat apstiprināt savu mīklu risinājumu ar sertitude.