Pirms vairāk nekā gadsimta pasauli iepazīstināja četri varoņi, kas piesaistīja gan bērnu, gan pieaugušo sirdis un prātus.
Vējš vītolos - pasaka par kurmi, Ratiju, Krupa kungu un āpšu - ir šarma un sirdi sildoša piedzīvojuma pilna un turpina ieaudzināt brīnumus to lasītājos.
Bet autors Kenets Grahams nebija tikai meistars stāstu stāstītājs, viņam bija skaists veids, kā izteikt vārdus, un daži no šīs slavenās grāmatas fragmentiem ir pilnīgi žokļa pilieni, kad jūs to uzzināt.
Šeit ir daži visvairāk iedvesmojošo un pārdomas rosinošo citātu no The Wind In The Willows.
Par redzēšanu bērna acīm
Kurmis bija apburts, aizrauts, aizrāvies. Upes malā viņš rikšoja kā viens rikšot, kad tas bija ļoti mazs, blakus cilvēkam, kurš aizraujošos stāstos tur vienu burvību un, beidzot noguris, sēdēja krastā, kamēr upe joprojām viņam pļāpāja, burbuļojošs gājiens ar pasaules labākajiem stāstiem, kas no zemes sirds sūtīts, lai beidzot tiktu stāstīts uz negausīgo jūru.
Par mājas vērtību, kur atgriezties
Mājas! To viņi domāja, šie glāstošie aicinājumi, tie maigie pieskārieni virmoja pa gaisu, tās neredzamās mazās rokas, kas velk un velk, viss vienā virzienā.
Viņš skaidri redzēja, cik vienkāršs un vienkāršs - cik šaurs, vienmērīgs - tas viss bija, bet arī skaidri, cik daudz tas viss viņam nozīmēja, un dažu šādu stiprinājumu īpašo vērtību cilvēka pastāvēšanā. Viņš nemaz negribēja pamest jauno dzīvi un tās lieliskās telpas, pagriezt muguru saulei un gaisam, un viss, ko viņi viņam piedāvāja, rāpot mājās un palikt tur, augšējā pasaule bija pārāk spēcīga, tas viņu aicināja joprojām, pat tur lejā, un viņš zināja, ka viņam jāatgriežas uz lielākas skatuves. Bet bija labi domāt, ka viņam tas ir jāatgriežas, šajā vietā, kas ir viņa paša, šīs lietas, kuras bija tik priecīgas viņu atkal redzēt un uz kurām vienmēr varēja rēķināties ar to pašu vienkāršo uzņemšanu.
Par pagājušo mirkļu izbalēšanu
Bet Mols brīdi nekustīgi apstājās domās. Kad kāds pēkšņi pamodās no skaista sapņa, kurš cenšas to atcerēties, bet nevar atgūt neko citu, kā neskaidru sajūtu par tajā esošo skaistumu, skaistumu! Līdz arī tas savukārt izzūd, un sapņotājs rūgti pieņem smago, auksto nomodu un visus savus sodus.
Par to, kā maksimāli izmantot dzīvi, kamēr esi jauns
Dodieties piedzīvojumā, ievērojiet aicinājumu, tagad, kamēr paiet neatsaucamais brīdis! ‘Tis, bet durvju dauzīšana aiz tevis, svētīgs solis uz priekšu, un tu esi ārpus vecās dzīves un uz jaunu! Tad kādu dienu, kādu dienu, tāpēc dodieties mājās, ja vēlaties, kad kauss ir iztukšots un spēle ir spēlēta, un apsēdieties pie savas klusās upes ar labu atmiņu krājumu kompānijai.
Par vienkārši izklaidēšanās vērtību
Ticiet man, mans jaunais draugs, nav nekā - pilnīgi nekā - vērts darīt tik daudz, cik vienkārši jaukt laivās.
Par pašas dzīves priekiem
Šī diena bija tikai pirmā no daudzajām līdzīgajām emancipētajam Kurmim, un katra no tām bija garāka un interesantāka, jo nobriestošā vasara virzījās uz priekšu. Viņš iemācījās peldēt un airēt, un ieguva prieku par tekošu ūdeni un ar ausi līdz niedru stublājiem, kurus viņš ik pa laikam noķēra, kaut ko no tā, ko vējš tik pastāvīgi čukstēja viņu vidū.
Ceļojumā
Šeit šodien, augšā un rīt uz kaut kur citur! Ceļo, mainies, interese, azarts! Visa pasaule pirms jums, un horizonts, kas vienmēr mainās!
Par pamodināto cilvēku auru
Tad pēkšņi Kurmis sajuta, kā pār viņu krīt liela bijība, bijība, kas pārvērta viņa muskuļus par ūdeni, nolieca galvu un sakņāja kājas uz zemes. Tas nebija nekāds panikas terors - patiešām viņš jutās brīnišķīgi mierīgs un laimīgs -, bet bijība viņu satrieca un turēja, un, neredzot, viņš zināja, ka tas var nozīmēt tikai to, ka kāda augusta klātbūtne ir ļoti, ļoti tuvu.
Par nezināmā skaistumu
Šodien tam, kurš lūkojās uz dienvidiem ar jaundzimušu vajadzību sirdī, šķita, ka skaidras debesis pār viņu garo un zemo kontūru šodien pulsēja ar solījumiem, viss bija neredzētais. Nezināmais, vienīgais reālais dzīves fakts.
Par pagātnes atstāšanu pagātnē
Jo šī ir pēdējā labākā dāvana, ko laipni demi-dievs piesardzīgi dāvina tiem, kuriem viņš ir atklājies, palīdzot: aizmirstības dāvanu. Lai briesmīgā piemiņa nepaliktu un nepaaugstinātos un aizēnotu prieku un baudu, un lielajai spokainajai atmiņai būtu jāsabojā visu mazo dzīvnieku pēcnāves, kas palīdzēja grūtībās, lai viņi būtu laimīgi un vieglprātīgi kā līdz šim.
Par brīvdienu tikumiem
Galu galā labākā svētku daļa, iespējams, ir ne tik daudz atpūta, cik visu pārējo domubiedru darba aizrautība.
Par skaistumu, kas redzams pasaulē
To visu viņš vienu brīdi redzēja elpojošu un intensīvu, spilgtu rīta debesīs un joprojām, skatoties, dzīvoja un joprojām, kā dzīvoja, viņš brīnījās.
[LV] ATCERIES: Neviens slēpnis nav tavas veselības vai dzīvības vērts.
[ENG]No cache in the world is worth to put their health or even risking his life.