Augstrozes Lielezeram līdz šim veltītie slēpņi atrodas ezera civilizētajā dienvidu pusē, savukārt īstais labums, ziemeļu puse, ir nepelnīti aizmirsta. Tas ir kaut kas pavisam cits, to ir vērts redzēt, un tāpēc tā vieta ir pelnījusi slēpni. Slēpņa apkārtnē atrodas skaists priežu mežs, kurā aug mellenes un lācenes, kombinācijā ar ezeru un tajā sakritušajiem kokiem vieta ir savdabīga un apmeklēšanas vērta.
Tomēr tā nu nebūs vis, ka jūs tur varēsiet viegli nonākt. Rekomendējamais veids, kā slēpni apmeklēt, ir doties uz viņu ar kājām. Es esmu veicis episku pārgājienu apkārt šim ezeram, tas aizņēma 6h un zināmu daļu no šī laika nācās brist pa ūdeni līdz pat ceļiem (pamats ir stingrs un nekas tur negrimst iekšā, tādā ziņā viss OK). Pie kam, žļurkstināšanās pa ūdeni ir jāveic no abām pusēm, tā ka vienalga, no kuras puses jūs uz viņu ejiet. Interneta resursos gan ir atrodams ar fotogrāfijām papildināts stāsts par to, kā kundzes devās ap šo ezeru tādā kā vieglā pastaigā, un viss esot bijis jauki. Nezinu, varbūt kāds no mums ap ezeru devās paralēlajā realitātē, bet manas atmiņas par episko pārgājienu ir par 180 grādiem savādākas. Būs interesanti palasīt logus, kā sanāca slēpņa meklētājiem.
Ja nu galīgi negribas brist pa purvu, tad vasarā var čītot un apmeklēt slēpni ar laivu, ko par saprātīgu samaksu var dabūt ezera civilizētajā krastā. Vajadzības gadījumā varu padalīties ar numuru, jo slēpņa izlikšanai izmantoju šo opciju, un numuru dabūju ne gluži internetā. Vēl, protams, atradīsies kādi, kas gribēs uz to iet ziemā pa ledu. Tīri subjektīvi nevienam nerekomendēju šādi rīkoties, ja nu kāds tā dara, tad paši esiet atbildīgi par savu bīstamo rīcību.
Pats slēpnis ir parasta, melna PET sagatave ar zaļu vāciņu, kas sākotnēji satur logbuku, zīmuli, un ir pakarināta divās pār stigu pārkritušās priedēs. Tāds objekts tur ir vienīgais, tāpēc domāju, ka nebūs grūti atrast pat tad, ja koordinātas nebūs sanākušas pilnīgi precīzas. Tā kā šajā ezera krastā krituši koki guļ dažādās sadalīšanās stadijās, tad domāju, ka arī šīs priedes neviens neaiztiks. Nekā radoši ar pašu slēpni neesmu izpaudies, jo manā skatījumā šeit vērtība ir enerģisks bridiens pa purvu un visi tie labumi, ko šāda rīcība dod slēpņotāja fiziskajai un garīgajai veselībai.
Būtu diezgan nejauki, ja pēc šāda bridiena slēpnis netiktu atrasts, tādēļ pievienoju arī spoilerbildi, kā tad tās kritušās priedes izskatās. Slēpnis ir nedaudz nomaskēts ar dažiem zariem, lai gluži nekrīt acīs nejaušam ogotājam, taču citādi nebūs nekādu grūtību to atrast un pielogoties. Pēc tam atkal nomaskējiet, lai neaiziet neceļos.
P.S. Mašīnu var atstāt stāvvietā pie pilskalna, vai publiskajā atpūtas vietā pie ezera turpat netālu.