Vispirms noskaidrosim, kur tad rodas koordinātas mūsu ierīcēs.
Visbiežāk mūsu ierīces izmanto ASV sistēmu GPS. Sistēma bija paredzēta militāriem mērķiem. 2000. gada 1. maijā ASV militāristi atslēdza traucējumu sistēmu un GPS kļuva pieejams civilajiem. Virs galvas mums šobrīd riņķo 31 satelīts. Lai telefonā parādītos koordinātas, tam jāuztver signāls no vairākiem satelītiem. No šiem signāliem ierīce veic diezgan sarežģītus aprēķinus un parāda mūsu atrašanās vietas koordinātas. Ir tāds jēdziens kā "cold start time”. Īsumā, tikko ieslēgts Garmins būs neprecīzāks par stundu nostrādājušu ierīci. Signālam nepatīk ūdens. Lietus, apmākušās debesis, koku lapas (jā, tur ir daudz ūdens) ievērojami samazina signāla uztveršanas iespējas. Pilsētā, starp mājām, jūsu ierīce uztvers tikai dažus pavadoņus un atkal koordinātas būs neprecīzas. Nopietnākiem aparātiem pieejama koordinātu vidējošana. Tas ir, noliec aparātu zemē un uz minūtēm 15-20 ieslēdz vidējošanu. Teorētiski koordinātām vajadzētu būt maksimāli precīzām. Patrenēties vidējošanu var mistērijā μ Vidējošana.
Šķības kordas ir katra slēpņa autora bieds. Tu izliec slēpni saulainā laikā pļavas vidū. Izmanto Garmin ierīci. 30 min veic vidējošanu. Uz FTF atnāk slēpņotājs X ar “no name” telefonu un top ieraksts - “Autors lohs, nejēdz kordas paņemt. Galīgi greizas, 30m off.”
Nu tad šoreiz logos rakstām, cik greizas kordas ir šim slēpnim. Kordas ņemtas objekta oficiālās.