Bij zināms: tie balsos
par intiešu tikšanos Talsos,
(«tiks atzīmēts Latvijas dzimšanas rīts»)
kam etapos baisos,
tur - šaušalu cauraustos, palsos -
daudz ērkšķu ir likteņa vainagā vīts.
Un sanāksme dzima…
Kā saka, bez naida, bez grima,
visspilgtākās atmiņas sekoja līdz,
Kaut tagadne slima,
Žēl draugu, kas katorgā ļima,
un novembra svinīgums blāvumā tīts.
Zūd lēģeru sūrums,
gaist tiekoties dvēselē gurums,
pat it kā nav pārdzīvots traģiskais laiks.
Bur «meiteņu» košums,
most sirmotos «jauniešos» brašums,
skats draudzīgi mīlīgs un burvīgi maigs.
Nost atkāpās tumsa -
skan pilskalnā kopējā dziesma,
deg ugunskurs, raķetes debesis šķeļ…
Sveic mūzika... Gaisma...
Trīc svecīšu glāsmainā liesma...
Pie mielasta galdiem sirdsšķīstība zeļ...
Žēl, ātri laiks mijas
un mājupceļš pārdomās vijas,
gars, sajūsmas pacilāts, negribot rimst.
Prieks, smaidi un dejas,
bez miega nakts, intīmās dzejas,
šarms, mīla un maldi – viss «arhīvos» grimst.
Pāvils Neikšāns
