Virtual Rewards 3.0 - 2022-2023
This Virtual Cache is part of a limited release of Virtuals created between March 1, 2022 and March 1, 2023. Only 4,000 cache owners were given the opportunity to hide a Virtual Cache. Learn more about Virtual Rewards 3.0 on the Geocaching Blog.
Raunas Brīvības pieminekļa idejas aizsākumi meklējami 1929. gada 21. augustā, kad Cēsu pilsētas galva un Cēsu apriņķa priekšnieks uz apspriedi saaicināja redzamākos Raunas pagasta sabiedriskos darbiniekus, aicinot godināt brīvības iegūšanu un celt pieminekli Raunā.
Šim mērķim atvēlēja Ls 1200 lielu naudas summu no Ziemeļu Latvijas atbrīvošanas cīņu piemiņas komitejas kapitāla. No sanākušo Raunas sabiedrisko darbinieku vidus ievēlēja pagaidu prezidiju trīs cilvēku sastāvā, kuru uzdevums bija popularizēt Brīvības pieminekļa celtniecības ideju un organizēt pārējo cilvēku iesaistīšanos.
Viens no pirmajiem jaunās komitejas uzdevumiem bija atrast vietu pieminekļa celtniecībai. Kā piemineklim izdevīgāko un piemērotāko vietu izvēlējās Raunas pagasta padomei piederošo zemes gabalu starp Raunas pilsdrupām, Lauksaimniecības biedrības namu un Rīgas šoseju. Interesanti, ka pēc 20. gs. 30. gados presē lasāmās informācijas redzams, kā sākotnējā un iespējamā pieminekļa atrašanās vieta tiek minēts Raunas Tanīsa kalns, kas “ļautu pieminekli skatīt no tālienes”.
Pats sarežģītākais un laikietilpīgākais komitejas uzdevums bija pieminekļa celtniecībai nepieciešamo naudas līdzekļu vākšana. Tika vākti ziedojumi, rīkoti bazāri, loterijas, sarīkojumi, teātra izrādes, kā arī izsūtīti personīgi aicinājumi dažādām organizācijām – ziedot lielākas naudas summas. Kopumā pieminekļa būvniecībai un laukuma iekārtošanai savāca ap Ls 8000. Lielākie ziedotāji bija – Ziemeļu Latvijas atbrīvošanas cīņu piemiņas komiteja (Ls 1200), Raunas krāj-aizdevumu sabiedrība (Ls 1669,50), Raunas-Baižkalna piensaimnieku sabiedrība (Ls 550), Raunas Savstarpējā uguns apdrošināšanas sabiedrība (Ls 350), Kultūras fonds (Ls 600). Pārējo summu savāca no sarīkojumiem un privātiem ziedotājiem.
1930. gada rudenī Raunas un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa komitejas pārstāvji devās uz Rīgu pie Valsts prezidenta sekretāra, lai apskatītu Rīgas Brīvības pieminekļa metu konkursa darbus. Raunēniešu uzmanību īpaši piesaistīja jaunā tēlnieka Kārļa Baumaņa (Zemdegas) godalgotais mets “Es-dūr”, kas Rīgas Brīvības pieminekļu konkursā ieguva 3. godalgu. Pieminekļa idejas pamatā – šķēps pārvēršas koklē, cīņas gars apvienojas ar dziesmu. Pēc pārrunām ar meta autoru, Raunas un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa komiteja savā 1931. gada 18. oktobra sapulcē nolēma Raunā celt pieminekli pēc tēlnieka K.Baumaņa (Zemdegas), par materiālu izmantojot vietējo granītu. Piemineklim derīgu akmeni atrada apmēram 4 km no Raunas centra, netālu no bijušās Lorenču pusmuižas. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem bija smago akmeņu pārvietošana uz Raunu.
Paralēli tam komiteja strādāja arī pie pieminekļa laukuma izveides – piekalnes norakšanas, terašu izveides, kāpņu ierīkošanas, koku un krūmu stādīšanas. 1932. gada pavasarī komiteja noorganizēja piemiņas ozolu alejas stādīšanu pieminekļa laukumā. Katrs iestādītais ozols ir kā piemiņa kādam no Brīvības cīņās bojā gājušajiem Raunas draudzes locekļiem. Zem katra iestādītā ozola ieraka pudeli ar bojā gājušā Raunas draudzes locekļa vārdu un īsiem biogrāfiskiem datiem. 1932. gada 19. jūlija notika svinīgs pieminekļa pamatakmens likšanas pasākums. Pieminekļa pamati ierakti apmēram 10 pēdu dziļumā, kopa ar svinīgi parakstītu aktu, monētām, laikrakstiem un citiem priekšmetiem.
1933. gada 20. augustā notika Raunas Brīvības pieminekļa atklāšanas svētki. Pasākums sākās ar svinīgu dievkalpojumu Raunas baznīcā, kur uzrunas teica profesors, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns Voldemārs Maldonis, Jaunpiebalgas mācītājs Jānis Ozols un Raunas draudzes mācītājs Arvīds Treicis. Dievkalpojumā uzstājās Raunas apkārtnes kori Rūdolfa Skaidrā vadībā un 8. Daugavpils kajnieku pulka orķestris. Pēc pieminekļa atklāšanas, tas kļuva par vienu no Raunas sabiedriskās un kultūras dzīves centriem un Raunas simboliem. Visi lielākie Raunas pagasta svētki un notikumi līdz pat 1940. gadam tika organizēti pie Brīvības pieminekļa. 20.gs. 30. gados par skaistu tradīciju bija kļuvusi Raunas centra skolu skolēnu ziedu nolikšana pie pieminekļa, uzsākot mācību gadu.
Padomju gados Raunas Brīvības piemineklis tika saglabāts, iznīcināts tika tikai uz pieminekļa esošais uzraksts “Dievs, svēti Latviju”. Šajā laikā pasākumi pie pieminekļa nenotika, un tā teritorija bija nekopta un aizaugusi. Neskatoties uz to, ka pasākumi pie pieminekļa netika rīkoti, piemineklis ir redzams ļoti daudzās padomju laikā tapušajās fotogrāfijās. Tas skaidrojams ar to, ka pieminekļa laukuma teritorijā esošās kāpnītes bieži tika izmantotas fotografējot kopbildes. Joprojām spilgti cilvēku atmiņās ir saglabājušies vairāki stāsti par pieminekļa glābšanu no iznīcināšanas un cilvēkiem, kas rūpējušies par tā saglabāšanu. 20. gs. 70.-80. gados pieminekļa teritorijas sakopšanai pievērsās Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības Cēsu rajona nodaļas Raunas pirmorganizācija biedri. Neskatoties uz to, ka padomju gados pulcēšanās pie pieminekļa bija aizliegta, cilvēki slepeni lika svecītes un ziedus pieminekļa pakājē.
Atmodas laikā, 20.gs. 80. gadu otrajā pusē, piemineklis kļuva par brīvības un neatkarības simbolu, un šeit tika rīkoti dažādi pasākumi. Tā, piemēram, 1988. gada 18. novembrī Latvijas Tautas frontes Raunas grupa pie pieminekļa rīkoja Latvijas proklamēšanai veltītu pasākumu, un karoga mastā pie pieminekļa atkal plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Pateicoties Latvijas Tautas frontes Raunas grupas aktīvistiem un iedzīvotāju saziedotajiem naudas līdzekļiem, 1989. gada pavasarī tika veikta pieminekļa tīrīšana, teritorijā esošo kāpņu labošana un vēsturiskā uzraksta “Dievs, svēti Latviju” atjaunošana, ko veica akmeņkalis Ansis Rozenbergs.
Jaunu elpu piemineklis un tā teritorija ieguva 2011. gadā, kad, izmantojot LEADER programmas finansējumu, Raunas novada dome sakopa un labiekārtoja pieminekļa teritoriju un apstādījumus, kā arī veica paša pieminekļa restaurāciju. Katru gadu 11. novembrī pie pieminekļa tiek noliktas svecītes un piemiņas brīdī godināti Brīvības cīņu dalībnieki. Pēdējos gadus 4.maijā tika organizēti kopības velobraucieni no Rīgas Brīvības pieminekļa uz Raunas Brīvības pieminekli. Šodien piemineklis ir viens no spilgtākajiem Raunas un Latvijas brīvības simboliem.
Uzdevums.
Lai reģistrētu šo slēpni kā atrastu, jums jāatrod uz pieminekļa labās puses apm. 3-3.5m augstumā kāds uzvārds un gada skaitlis, kas jāievada certitude čekerī šādā formātā X.XXXXXXXXGGGG un, protams, jāpievieno bilde ar sevi, savu nickname vai gps iekārtu, lai fonā redz uzrakstu “Dievs, svētī Latviju!”
Eng.
To log the cache find a surname and year on the right side of the monument. Write it in certitude using this format X.XXXXXXXXYYYY and add a photo of you, your nickname or your gps device to your log. The text "Dievs, svētī Latviju!" must be visible in the photo!
You can validate your puzzle solution with certitude.