Mēdz teikt, ja cilvēks neko nevēlās, dzīve tam sniedz tieši to – neko. (Vai to, kas paliek pāri.)
Taču kādreiz šeit tapuši neskaitāmi sapņi par kuģošanu, tirdzniecību, attīstību un sadarbību.
Kā ,piemēram, cilvēki, kas radīja slēpnim tuvumā esošo ēku veco graudu elevatoru.
Vecais graudu elevators ir 1914. gadā eksplautācijā nodota ēka, kas sākotnēji piederēja Latviešu lauksaimnieku ekonomiskajai savienībai. Pēc Rietumeiropas piemēra šāda tipa ēkas var tikt veiksmīgi atjaunotas un pielāgotas mūsdienām. Zemes gabalā iespējamas komercbūves, dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes vai biroju nami. 2008. gadā par Andrejsalas vecā graudu elevatora ēkas iespējamo attīstību notika plenērs, kurā piedalījās seši arhitektu biroji. Plenērs parādīja, ka eksistē vairāki līdzvērtīgi objekta attīstības varianti, kas ļauj šai vietai kļūt par salas enkura objektu. Dažas no idejām bija radīt vērienīgu SPA centru vai kultūras namu Rīgas māksliniekiem.
Ēkas liktenis vēl nav publiski zināms, taču, lai grandiozā ēka, mūsu varēnā Daugava, un apkārtesošais skats, kalpo par iedvesmu arī jūsu sapņiem!
Kad slēpni esat atraduši, paveraties, tur, kur acīm tīk un, varbūt, pajautājat sev – Kāds ir mans lielākais sapnis? Varbūt jūs to zināt, taču kas zin, varbūt rodās, jauns sapnis...
(Slēpnis ir tradicionāla veida konteineris , kas satur logbooku un zīmuli. Meklējot slēpni jāņem vērā, ka ceļš ir slīps un tas var būt slidens. Siltajā sezonā šo vietu bauda vērā ņemams daudzums jauniešu un studentu, tāpēc meklēšana varētu būt piemērotāka pirms vakara vai no rīta.)
