Slēpnis ir magnētisks mikrooslēpnis ar viesu grāmatu. Meklējams šajā attēlā redzamajā dzelzceļa ēkas pusē.
1861. gada 12. septembrī tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga-Dinaburga, un katrā ievērojamākajā dzelzceļa pieturā, arī Skrīveros, tolaik Remershofā, vilciena sastāvs ar augstajām prominentajām personām apstājās uz viena no diviem sliežu ceļiem, lai, notiekot lokomotīves apkopei, dzelzceļa līnijas atklāšanas dalībnieki teiktu svinīgas runas un iepazītu ļoti moderno jauno, no sarkaniem ķieģeļiem celto staciju, kurā atradās pat doktorāts.
Remershofas stacija piedzīvoja 1905. gada revolūcijas notikumus, bet tās mūžs noslēdzās I pasaules kara laikā.
Otro staciju Skrīveros ekspluatācijā nodeva 1923. gada 7. novembrī, stacijas arhitekts – J. Neija. Tā bija gaiša divstāvu ēka, caurstaigājama un moderna. Braucēju labsajūtai tur darbojās bufete un kiosks, kur tirgoja avīzes, žurnālus, grāmatas.
Pār Maizītes upi atjaunoja caurteku, pie stacijas izbūvēja lapeni un pēc Ulmaņa lūguma ierīkoja strūklaku ar Aleksandras Briedes skulptūru – Sēdošs puisītis uz zieda kausa. Šī skulptūra redzama kā fona attēls.
Otrā Skrīveru stacija piedzīvojusi drūmus brīžus – baisajā 1941. un 1949. gadā no stacijas vairākos vagonos uz tālo Sibīriju aizveda daudzas skrīveriešu ģimenes.
Otro staciju nebūtībā paņēma II pasaules karš, un tikai 1951. gada 8. maijā atklāja trešo staciju Skrīveros, kuru būvēja no 5 km attālo Tupeņkažoku dzirnavu akmeņiem.
