Ērgļu klintis (arī Ērģeļu klintis, Pieškaļu iezis un Pieškalnu iezis) ir devona smilšakmens atsegums Gaujas upes kreisajā krastā. Ērgļu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Klintis ir aptuveni 700 metrus garas un 18-26 metrus augstas. Tās atrodas aptuveni 6,5 km no Cēsīm, Pieškalnu ciema pievārtē, Priekuļu pagastā. Iezī ir saskatāmas dzelzs savienojumu migrācijas pēdas, kas izskatās kā rūsganas josliņas. Ērģeļu klintis ietilpst Priekuļu pagastā. Tās atrodas Gaujas upes kreisajā krastā, 0,8 km uz dienvidiem no Strīķupes ietekas Gaujā. Klintis aizņem Gaujas kreiso krastu apmēram 500 m garumā. To augstums ir no 18 – 26 m.
Klintis veido devona smilšakmens, kurā novērojams slīpslāņojums. Smilšakmenī atrodamas seno devona zivju atliekas un fosforītu konkrēcijas (ieslēgumi). Ērgļu (Ērģeļu) klintis izceļas pārējo klinšu un atsegumu vidū ar daudzām dzelzs savienojumu migrācijas pēdām, kas novērojamas kā rūsganu josliņu zīmējums, kuru veidojusi periodisku dzelzs hidroksīdu izgulsnēšanās, pazemes ūdeņiem sūcoties caur porainajiem smilšakmeņiem. Vēl viena interesanta šo klinšu ģeoloģiska iezīme ir lūzumi. Lūzumu izcelsme saistīta ar seniem tektoniskiem procesiem zemes dzīlēs, kā arī ar Gaujas senielejas veidošanos pirms daudziem miljoniem gadu.
Stāvās, majestātiskās klintis apmeklētājus saista galvenokārt ar savu varenību un plašo, gleznaino ainavu, kas paveras no skatu laukumiņiem virs klintīm. Šīs klintis ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Gaujas Nacionālajā parkā.
Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.
Ērgļu klintis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, labiekārtots apskatei (skatu platformas, takas, kāpnes). No skatu laukumiņa virs klintīm paveras majestātiska ainava tālu pāri Gaujai.
Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Savukārt Pieškaļu vārds nāk no tuvējām mājām, kur it kā dzīvojis karaļa piešu kalējs.
Lai varētu atzīmēt slēpni kā atrastu, tev jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:
1. Kas notika Devona periodā.
2. Kādā krāsā ir Ērgļu klinšu stāvā siena.
3. Cik pakāpienu kopā ir no skatu platformas līdz pludmalītei
4. Ierakstam jāpievieno savs foto kurā redzamas Ērgļu klintis un tu ar savu meklēšanas ierīci.
ENGLISH
Ērgļu klintis (also Ērģeļu klintis, Pieškaļu rock and Pieškalni rock) is a Devonian sandstone outcrop on the left bank of the Gauja River. Ērgļi cliffs are a protected geological natural monument of national significance, as well as a protected habitat of Latvian and European Union significance. The cliffs are about 700 meters long and 18-26 meters high. They are located about 6.5 km from Cesis, on the outskirts of Pieškalni village, Priekuli parish. Traces of migration of iron compounds appear in the rock, which look like rusty bands. Organ rocks belong to Priekuli parish. They are located on the left bank of the Gauja River, 0.8 km south of the Strīķupe estuary in the Gauja. The cliffs occupy the left bank of the Gauja for about 500 m. Their height is from 18 to 26 m.
The rocks are formed by Devonian sandstone, which has a sloping layer. Remains of ancient Devonian fish and phosphorite nodules (inclusions) are found in the sandstone. Ērgļu (Ērģeļu) rocks stand out among the other rocks and outcrops with many traces of iron compound migration, which can be seen as a pattern of rusty bands formed by the periodic deposition of iron hydroxides as groundwater seeps through the porous sandstones. Another interesting geological feature of these rocks is the fractures. The origin of the fractures is related to ancient tectonic processes in the depths of the earth, as well as to the formation of the Gauja ancient valley many millions of years ago.
The steep, majestic cliffs attract visitors mainly with their grandeur and wide, beautiful landscape, which opens from the viewing areas above the cliffs. These cliffs are one of the most popular tourist attractions in the Gauja National Park.
The rock wall is 700 m long and 300 m is washed by the Gauja. The first 130 m is formed by a vertical sandstone wall up to 22 m high, then there are several ridges slightly directed towards the river. There are many fractures in the rocks, there are also signs of slipping and collapse of individual blocks. An Vecupe lake has formed at the foot of the rock. The western part of the cliffs, which deviates from the Gauja and hides behind the trees, is 21.5 m high. In the lower part, where the cliffs are almost over and again approach the river, there is the Ērgļi niche and springs.
Ērgļu cliffs are one of the most important tourist attractions in the Gauja National Park, well-maintained for viewing (viewing platforms, trails, stairs). From the observation deck above the cliffs opens a majestic landscape far across the Gauja.
Legend has it that the echo against this rock sounded like an organ, so they are also called the Organ Rocks. The name Pieškaļi, on the other hand, comes from a nearby house where the royal smith was supposed to live.
In order to mark a hide as found, you need to answer the following questions:
1. What happened in the Devonian period.
2. Which colors have the wall of the Ērgļi cliff.
3. How many steps are there from the viewing platform to the beach
4. Add your photo showing the Eagle Cliffs and you with your searching device.