[LV] Slēpnis neatrodas koordinātēs.
Slēpnis ir PET sagatave ar standartaprīkojumu - viesu grāmatiņu un zīmuli.
Lai atrastu slēpni, jums ir jāapmeklē visas 5 Adventure Lab "Strūves parks" vietas.
Vienā no punktiem saņemsi slēpņa koordinātes un precīzāku norādi žurnāla ierakstā.
Lai spēlētu Adventure LAB, Tev Google Play vai Apple App Store jāinstalē "Adventure Lab". https://labs.geocaching.com
Papildus hintam vari izmantot čekeri:
[EN] The cache is not located at the coordinates.
The cache is PET perform with logbook and pencil.
To find this cache, you must have found all 5 Adventure Lab "Struves parks" places.
After finding all 5 stages, you will get the bonus geocache coordinates and hint in the one of the Journal entries.
To Play the Adventure Lab you must Download the "Adventure Lab" from the Play Store on Android or the Apps store on Apple. https://labs.geocaching.com
For more hints use checker:
[LV] 1797. gadā Jēkabpils plānā, vietā, kur tagad atrodas Strūves parks, bija iezīmētas pilsētas ganības. 1820. gadā pēc Jēkabpils pilsētas sekretāra Klausa ierosmes šo teritoriju klaušu kārtā sāka apstādīt ar kokiem, lai izveidotu dārzu un iekārtotu vietu 19. gs pilsētnieku atpūtai. Te tika svinēti dažādi pasākumi un organizēta gaisa balona pacelšanās, kurā krustpilietis Kārlis Skaubītis, nākamais kara lidotājs, 1911. gada vasarā demonstrēja lidojumu ar gaisa balonu, kas pildīts ar uzkarsētu gaisu. Parkā atradusies brīvdabas estrāde, spēlējis orķestris, darbojies restorāns "Eldorado" un bieži uzstājušies ceļojošie akrobāti. Ieeja parkā bija par maksu. Pirms 1. Pasaules kara parku sauca par Kroņa dārzu, vēlāk par Jēkabpils pilsētas dārzu.
Pēc 2. Pasaules kara un padomju gados parku pārsauca par Puškina parku. Tolaik parks tika rekonstruēts, iekārtoti soliņi un ar betona plāksnēm noklāti celiņi. 1953. gadā parkā bija uzstādīti gan Ļeņina, gan Staļina, kā arī Puškina krūšutēli. Parkā varēja apskatīt arī pieminekli "Jaunā tenisiste" un 6 dekoratīvās vāzes. Parka Daugavas pusē, kur savulaik bija uzstādīts Aleksandra Puškina krūšutēls tagad, no tiem laikiem, palicis vien postaments. Tas joprojām atrodams parka daļā netālu no Daugavas aizsargdambja.
Pēc Atmodas 1992. gadā parku pārdēvēja par Strūves parku. 2006. gadā parkā tika atklāts triangulācijas torņa makets, bet 2021. gada vasarā tika pabeigti vērienīgi Strūves parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi, kuru laikā Strūves parkā izbūvēta jauna apgaismojuma līnija, uzstādītas laternas, veikta betona bruģakmens taciņu izbūve, parka apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi, kā arī infrastruktūras un vides objektu uzstādīšana. Teritorija ir aprīkota gan ar ikdienā nepieciešamās infrastruktūras objektiem - soliņiem, atkritumu urnām, velo novietnēm, gan arī ar aizraujošiem vides objektiem izzinošu rotaļu ierīču izskatā - kaleidoskopu, teleskopu, kompasu, ūdens spēli un greizajiem spoguļiem.
Strūves parka teritorijā atrodas valsts nozīmes dižkoks - parastā liepa (Tilia cordata). Liepas stumbrs 2,5 metru augstumā sadalās divos stumbros. Pēdējos mērījumos liepas apkārtmērs bija 443 centimetri, augstums 23 metri, bet vainaga diametrs 20,5 metri.
1826. gada vasarā Tērbatas universitātes astronomijas profesors Vilhelms Strūve (1793 - 1864) parkā veica ģeodēziskos un astronomiskos mērījumus meridiāna loka aprēķiniem. Strūves ģeodēziskais loks kā uzmērījumu sistēma bija pirmā mērīšanas metode, kurā ar instrumentu palīdzību tika noteikts precīzs Zemes izmērs un forma. Sākotnēji veicot Vidzemes astronomisko un trigonometrisko uzmērīšanu 1816. - 1818. gados, par ģeodēzisko instrumentu stāvpunktu V. Strūve izmantoja Krustpils torni. Taču 1826. gadā, kad V. Strūve izdarīja meridiāna loka garuma mērījumus, pils īpašnieks barons Korfs, iespējams, baidoties no spiegošanas, vairs neļāva izmantot pils torni, un vajadzēja meklēt citu stāvpunktu. Cita versija gan vēsta, ka tornis vienkārši neesot bijis piemērots tik liela skaita astronomisko mērierīču izvietošanai. 1826. gadā parkā pāri Daugavai tika uzcelts ģeodēziskais tornis, no kura bija pārredzami vajadzīgie triangulācijas punkti. Tas vēl 1939. gadā bija pilsētas vēsturiskais objekts. 1931. gadā, vietā, kur stāvēja ekspedīcijas mērinstruments, uzstādīja piemiņas akmeni "Strūves astronomiskais punkts. Novērots 1826. gadā. Atjaunots 1931. gadā". Šis astronomiskais punkts ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Meridiāna loks tika nosaukts par Strūves loku, tāpēc var teikt, ka Jēkabpils pilsēta atrodas uz Strūves meridiāna.
[EN] The Strūves Park is toward the northwest of Jēkabpils, on the left bank of the Daugava. Called the Crown Garden during the first independence, it was a popular recreation and entertainment location with wealthier residents. The park has become famous with its station of the geodetic ark measured by the professor of Tartu University, astronomer and geodesist Friedrich Georg Wilhelm von Struve.
In year 2005, the Struve Geodetic Arc was added to the UNESCO World Heritage List. Astronomer and geodesist Friedrich Georg Wilhelm von Struve measured the arc with aim to determine the size and shape of the Earth. Measurements stretching from the Arctic Ocean to the shores of the Black Sea were made from 1816 till 1855. Today 34 authentic points of The Struve Geodetic Arc are located in ten countries and one of them also in Jēkabpils City. It was measured and established in 1826.
[LV] video, video un video